ĪSUMĀ:
- Putins uzdevis Krievijas armijai "uzturēt mieru" Doneckas un Luhanskas "tautas republikās".
- "Reuters" vēsta par tankiem Doneckā.
- Rinkēvičs: Krievijas "miera uzturētāju" ievešana Doneckā un Luhanskā ir iebrukums.
- ES sankcijas pret Krieviju sola jau šodien.
- ĀM nosoda Krievijas rīcību un ir par stingrām sankcijām Krievijai.
- Levits: ES vienotība Ukrainas jautājumā ir stiprāka nekā jebkad.
- Pētnieks: Krievijai ir vajadzīgas uzvaras, lai Putinam nesaruktu atbalsts.
- Pētniece: Kaut ko panākt ANO un EDSO ir grūti, jo organizācijās piedalās Krievija.
"Miera uzturētāju" ievešana Ukrainā ir iebrukums
Krievijas prezidents Vladimirs Putins pirmdien vakarā paziņoja, ka nolēmis parakstīt dekrētu par Doneckas un Luhanskas "tautas republiku" neatkarības atzīšanu. Viņš arī uzdevis Aizsardzības ministrijai nodrošināt, lai Krievijas bruņotie spēki "uzturētu mieru" Doneckas un Luhanskas "tautas republikās".
Ziņu aģentūra "Reuters" vēsta par aculiecinieka redzēto, ka tanki un militārā tehnika bez pazīšanās zīmēm pārvietojas separātistu kontrolētajā Doneckā. Aptuveni pieci tanki bija redzami kolonnā pie Doneckas robežas un vēl divi citā pilsētas daļā, pastāstīja "Reuters" reportieris. Uz tehnikas nebija marķējuma.
Rinkēvičs sacīja, ka nav zināms, vai nākamais solis nebūs kā Krimas scenārijā, kad abas teritorijas "paprasītos būt Krievijas sastāvā". Salīdzinot ar atklātu uzbrukumu Ukrainai, "miera uzturētāju" ieiešana Austrumukrainā nav pats briesmīgākais scenārijs.
"Bet ievešana jātraktē kā uzbrukums," sacīja ministrs.
Viņš vēl neņēmās prognozēt, vai Krievija "grib nokāpt no koka vai uzkāpt tajā". Proti, vai tā mēģina atteikties no pilna mēroga uzbrukuma vai arī notiek pamatojuma veidošana tam, kāpēc Krievijas spēki virzās tālāk Ukrainā.
Rinkēvičs uzsvēra, ka Eiropas Savienībai (ES) un NATO svarīgi izdarīt solīto – vērst skaidras sankcijas, kā arī nostiprināt NATO austrumu flangu. "Ir skaidrs, ka Krievija domā šovinisma un imperiālisma kategorijās. Ja netiks parādīta skaidra pozīcija, tad būs mēģinājums turpināt šo politiku arī tālāk," sprieda ministrs.
Viņš norādīja, ka par sankcijām būs konkrēts priekšlikums no Eiropas Komisijas, par ko norisināsies diskusijas. Politiķis neuzņēmās runāt par detaļām, jo tas esot vairāk nekā 27 valstu lēmums un koordinācija ar citiem partneriem. Tomēr izteicās, ka tās nevar būt sankcijas tikai pret dažiem cilvēkiem vai nelieliem rajoniem Ukrainas teritorijā.
Intervijā Latvijas Televīzijas "Rīta panorāmā" politiķis pauda cerību, ka šīs nedēļas laikā būs gatava pirmā sankciju pakete, lai sūtītu skaidru signālu Krievijai.
ES ārējās un drošības politikas augstais pārstāvis Žuzeps Borels paziņojis, ka
ES ārlietu ministri sankcijas pret Krieviju pieņems otrdien, vēsta BBC.
Viņš žurnālistiem sacīja, ka Maskavas karavīru nosūtīšanu uz separātistu reģioniem nevar nosaukt par pilna mēroga iebrukumu, tomēr ES uzskata šos reģionus par Ukrainas teritoriju, un tādējādi "Krievijas karavīri ir uz Ukrainas zemes".
Rinkēvičs arī norādīja – tas, ka ANO Drošības padomes ārkārtas sanāksme šajā jautājumā beigusies bez rezultāta, nav pārsteidzoši, jo tajā Krievijai ir veto tiesības.
Ņemot vērā notikumus, uz tikšanos ar Latvijas Ārlietu ministrijas (ĀM) valsts sekretāru Andri Pelšu tika izsaukts Krievijas vēstniecības pagaidu pilnvarotais lietvedis, kurš vēstnieka prombūtnes laikā ir Krievijas augstākais diplomātiskais pārstāvis Latvijā, informēja ĀM. Krievijas pārstāvim tika izteikts kategorisks nosodījums par Krievijas agresiju pret Ukrainu, kas balstīta safabricētos ieganstos un izplatītā klaji nepatiesā informācijā.
Pelšs norādīja: “Krievijas spertie soļi ir klajš starptautisko tiesību un Ukrainas suverenitātes un teritoriālās integritātes pārkāpums, tā ir vardarbīga robežu maiņa. Šī rīcība ir izraisījusi asu un plašu starptautisku nosodījumu un Krievijai radīs smagas un ilgstošas sekas.”
Ārlietu ministrijas valsts sekretārs atkārtoti pauda pilnu atbalstu Ukrainas suverenitātei un teritoriālajai nedalāmībai tās starptautiski atzītajās robežās, kā arī nosodīja Krievijas rīcību, norādot, ka sekos maksimāli spēcīgi soļi Krievijas agresijas pārtraukšanai un palīdzības sniegšanai Ukrainai. Latvija iestājas par stingru ekonomisko sankciju ieviešanu pret Krieviju un personām, kuras ir atbildīgas par uzbrukumu Ukrainas valstiskumam.
Drīzumā kopīgu pozīciju ES un NATO sniegs arī alianses Austrumu valstu prezidenti no Lietuvas, Igaunijas, Polijas, Rumānijas un citām valstīm, Latvijas Radio pastāstīja Latvijas prezidents Egils Levits.
"Mēs sūtām uz Ukrainu pretgaisa aizsardzības raķetes, tāpat kā citas NATO dalībvalstis arī sniedz Ukrainai militāru palīdzību, lai tā varētu sevi aizstāvēt.
Latvija arī dara visu iespējamo politiskā un starptautiskās diplomātijas jomā. Tādēļ es pievienojos Ukrainas prezidenta [Volodimira] Zelenska aicinājumam Rietumiem skaidri un nepārprotami atbalstīt Ukrainu, sniegt tai palīdzību," stāstīja prezidents.
Viņš piedalījās arī Minhenes drošības konferencē, un tā esot parādījusi, ka Rietumu vienotība ir lielāka nekā jebkad agrāk, piemēram, 2014. gadā, kad Krievija okupēja un anektēja Krimu.
"Pēc šī pagrieziena Doneckā un Luhanskā es uzskatu, ka sankcijām ir jābūt tādām, kas reāli ietekmē Krieviju. Konsultāciju process par tām jau rit pilnā sparā, un drīz arī Eiropas Savienība nāks klajā ar savām sankcijām. Zelenskis šonakt teica: "Mēs esam mūsu zemē, tā pieder mums, mēs to aizstāvēsim un nevienam neko neatdosim." Un mēs, Latvija, esam kopā ar Ukrainu," uzsvēra Levits.
Krievijai vajadzīgas uzvaras
Latvijas Ārpolitikas institūta direktora vietnieks Kārlis Bukovskis intervijā Latvijas Radio izteicās, ka Krievijai ik pa laikam vajag kādu uzvarošu karu, lai Putins saglabātu atbalstu sev valstī. Tādi jau bijuši vairākkārt – gan karš Čečenijā, gan karš Gruzijā, gan Krimas aneksija. Pētnieks sacīja, ka divu Ukrainas apgabalu savākšana faktiskā Krievijas kontrolē gan nav maza provokācija. Putins cenšoties pabeigt to, ko iesācis. Tāpat arī Krievija spēlējot lielāku stratēģisko spēli, izmantojot arī naftas un gāzes cenas.
Bukovskis minēja arī to, ka Krievijas karavīru uzturēšanās Baltkrievijā parāda – tehniski Savienības valsts ieguvusi taustāmu rezultātu. Baltkrievijas vadoņa Aleksandra Lukašenko teiktais, ka uzaicinājis Krievijas spēkus palikt, esot līdzīgi citu diktatoru frāzēm, kuri bijuši līdzīgā situācijā. Proti, viņi saka, ka paši pieņem lēmumus, bet faktiski tas nenotiek.
Latvijas Universitātes profesore Žaneta Ozoliņa intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" norādīja, ka tuvākajā laikā starptautiski tiks lemts tā, lai aizsargātu Ukrainu un parādītu Krievijai, ka starptautiskās normas ir jārespektē. Par konkrētiem soļiem pagaidām esot grūti runāt, tomēr straujas kustības neviens neizdarīšot, jo tam varētu sekot Krievijas militāra darbība.
Ozoliņa arī norādīja, ka iespējas kaut ko panākt starptautiskās organizācijās – ANO, EDSO – esot ierobežotas, jo tajās ir Krievija. Arī visi diplomātiskie centieni atdūrušies pret klusumu un to, ka Krievija turpina īstenot savas imperiāliskās ambīcijas.
KONTEKSTS:
2014. gada februārī pēc ilgstošiem protestiem tika gāzts prokrieviskais Ukrainas prezidents Viktors Janukovičs. Politisko nestabilitāti savā labā izmantoja Krievija, kas anektēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Krievija arī atbalstīja bruņotās separātistu vienības, kas Donbasa reģionā cīnījās pret Ukrainas armiju.
2014. gada septembrī tika parakstīta "Minskas vienošanās" par pamieru, 2015. gada februārī Minskā parakstīja jaunu miera plānu. Taču mazākas sadursmes starp Ukrainas armiju un Krievijas atbalstītajiem separātistiem joprojām turpinās. Kopš konflikta sākuma nogalināti vairāk nekā 14 000 cilvēku, no tiem vairāk nekā 3000 bija civiliedzīvotāji.
Starptautiskā sabiedrība joprojām uzskata Krimu par Ukrainas sastāvdaļu un nav atzinusi arī separātistu pasludinātās Doneckas un Luhanskas "tautas republikas".
Ukraina vēlas pēc iespējas ātrāk kļūt par Eiropas Savienības un NATO dalībvalsti, bet pret Ukrainas pievienošanos NATO kategoriski iebilst Krievija.
Pēdējā laikā Krievija savilkusi līdz pat 150 000 karavīru pie Ukrainas robežas, kas liecina par iespējamo gatavošanos uzbrukumam. ASV un Eiropas Savienība brīdina, ka uzbrukums Ukrainai izraisīs nopietnas sekas, pret Krieviju tiks ieviestas bargas sankcijas.
