Pēdējās dienās Krievijas prezidents Vladimirs Putins ir izdevis arī rīkojumu kaujas gatavības izsludināšanai Ziemeļu flotē, kā arī atsevišķās Rietumu kara apgabala un gaisa desanta karaspēka vienībās. Tās būšot tikai pārbaudes, bet Eiropas Savienības augstā pārstāve ārlietās Federika Mogerīni ir paudusi bažas par to.
Rinkēvičš savukārt norādīja, ka šādas mācības ir jāvērtē, gan ņemot vērā Krievijas armijas modernizāciju, gan Krievijas iekšpolitikas virzienus un propagandu.
“Mēs neesam priecīgi par to, kas notiek pie mūsu robežām,” atzina ministrs, norādot, ka tieši tāpēc ir pastiprināta NATO klātbūtne.
“Krievija demonstrē muskuļus, tas ir fakts, bet es arī negribu radīt “megaproblēmu” no tā, ka ir gaidāmas kādas militāras akcijas, tā nav,” sacīja Rinkēvičs.
Viņaprāt, “mēs vienkārši esam jaunā realitātē, pie kuras jāsāk pierast, bet neaizmirstot par drošības stiprināšanu”.
Jau ziņots, ka Krievijas prezidents ir devis pavēli pirmdien izsludināt pilnu kaujas gatavību Ziemeļu flotē, Rietumu kara apgabala vienībās, kā arī gaisa desanta spēkos. Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu paskaidrojis, ka kaujas gatavība paaugstināta negaidītas pārbaudes veikšanai un tā attieksies uz gandrīz 40 tūkstošiem militārpersonu, 3360 kaujas tehnikas vienībām, 410 karakuģiem, 15 zemūdenēm un 110 lidmašīnām un helikopteriem. Šādu pārbaužu mērķis ir noskaidrot Ziemeļu flotes spējas garantēt Krievijas drošību Arktikas reģionā.
Šoigu informējis, ka pārbaudes ietvaros notiks arī praktiskās lauka mācības, tostarp īpaša uzmanība tiks pievērsta speciālo uzdevumu vienību karavīru ātrai pārdislocēšanai lielos attālumos.
Vienlaicīgi pirmdien Krievijas ārlietu ministra vietnieks Aleksejs Meškovs paziņojis, ka pieaugošais NATO rīkoto militāro mācību skaits Krievijas robežu tuvumā tikai destabilizē situāciju Ziemeļaustrumeiropā. Pēc Meškova vārdiem, tas esot īpaši dīvaini tāpēc, ka šis reģions, iespējams, ir pats stabilākais ne tikai reģionā, bet arī visā Eiropā vai pat pasaulē.
