Mēs esam spēruši soļus 2016. gadā, pieņemot likumu, kas atdeva ebreju kopienai 5 īpašumus un pilnībā atjaunoja īpašumtiesības vēl vienam īpašumam, kas bija kopienas sabiedriskie un reliģiskie īpašumi.
“Taču tai pašā laikā ir rinda jautājumu, kas jārisina, [..] restitūcijas jautājums nav noņemts no darba kārtības, bet to risinās nākamā Saeima,” sacīja Rinkēvičs.
Ministrs atzina, ka ebreju kopienas īpašumu restitūcijas jautājumi ir svarīgi ASV prezidenta administrācijai, un tā turpinās dialogu ar valstīm, kur šie jautājumi vēl nav atrisināti.
Rinkēvičs sacīja, ka Latvijas valdībai būs jāturpina dialogs ar kopienu, jāskatās, vai sakritīs izpratnes par to, kādi īpašumi ir atdodami.
Viņš pats atturējās spriest, cik daudz būtu šādu īpašumu, bet pauda pārliecību, ka labāk, lai dialogs turpinātos, nevis tiktu bloķēts jebkāds process.
KONTEKSTS:
ASV Valsts departaments reizi gadā veidos sarakstu ar valstīm, kas neatdod īpašumu ebreju organizācijām, paredz maijā pieņemtais likums. Lai gan nežēlastībā varētu krist arī Latvija, Saeimā par īpašumu atdošanu vairs neplāno diskutēt.
Diskusijas par īpašumu atdošanu ebreju organizācijām valdījušas ilgus gadus. 2015.gadā Saeimā tapa likumprojekts par vairāku īpašumu nodošanu Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomei. Pēc vairāk nekā gadu sarunām Saeimā 2016.gada februārī lēma atdot padomei piecus nekustamos īpašumus.
Atbilstoši Latvijas ebreju draudžu un kopienu padomes aprēķiniem, Latvijā ir aptuveni 270 īpašumu, kuri pirms Otrā pasaules kara piederējuši ebreju kopienai un nav atgūti.
