Ministrs norādīja, ka līdz šim ES ministri pieņēmuši daudz pareizu lēmumu drošības jomā, piemēram, ierosinājumu par aviopasažieru datu apmaiņu, taču šī direktīva diemžēl iesprūdusi Eiropas Parlamentā.
Parlamentā sākās diskusija par privāto datu drošība, “bet, manuprāt, cilvēku drošība ir svarīgāka, gribētos cerēt, ka šis lēmums tiks pieņemts”, sacīja Rinkēvičs.
Viņš skaidroja, ka direktīvas pieņemšanai pretojās atsevišķās politiskas grupas, kuras uzskata - ja valstu policiju rīcībā nonāks dati, kur lidoja katrs konkrētais pilsonis, tas var apdraudēt cilvēka privātumu.
Pēc Rikēviča domām, tas ir absurds apgalvojums, jo šie dati nonāk drošības iestāžu rīcībā un bažīties var tikai tie, kam nav labi nodomi.
Ministrs norādīja, ka pēc katra terora akta vērtē, kas nogāja greizi, ko var darīt savādāk, un svarīgākais ir kvalitatīvs drošības dienestu darbs.
Savukārt ES ārlietu padomē iepriekš daudz runāts, ko varētu darīt sadarbībai ar valstīm ārpus ES, lai cīnītos ar terorismu. Pamazām sadarbība ar Ziemeļāfrikas, Persijas līča valstīm un Turciju uzlabojas, bet vēl ir daudz darāma, ne visi specdienesti grib nodot ziņas citiem specdienestiem, jo tas saistīts ar datu avotu drošību, atzina Rinkēvičs.
Pērn decembrī, mēnesi pēc asiņainiem Parīzes teroraktiem Eiropas Savienība (ES) vēl par soli pietuvojusies pretrunīgi vērtētā lidmašīnu Pasažieru datu reģistra izveidei. Tas paredz plašu datu apkopošanu par lidmašīnu pasažieriem. 10.decembrī projektu atbalstīja Eiropas Parlamenta Pilsonisko brīvību komiteja, kas to iepriekš bija bloķējusi vairāk nekā divus gadus.
Reģistra izveidošanas atbalstītāji apgalvo, ka tas būs svarīgs instruments cīņā pret terorismu, sevišķi, lai izsekotu eiropiešus, kuri ceļo uz Sīriju un Irāku, lai piedalītos karadarbībā, bet pēc tam var atgriezties un pastrādāt teroraktus savās valstīs.
Tomēr Pasažieru datu reģistram netrūkst arī kritiķu. Eiropas datu aizsardzības uzraudzītājs Džovanni Butarelli iniciatīvu kritizēja kā lielāko personīgo datu ievākšanu kopienas vēsturē. Portālam “EUobesrver” viņš pauda, ka tik lielas datu bāzes izveidošana turklāt prasīs gadus un ļoti daudz naudas, bet teroristi var izmantot arī automašīnas un vilcienus
Jau ziņots, ka otrdienas, 22.marta, rītā divi sprādzieni nogranda Briseles lielākajā, Zaventemas starptautiskajā lidostā un viens sprādzies notika Briseles metro. Terora aktos dzīvību zaudējuši aptuveni 30 cilvēki un vēl desmitiem ievainoti. Pieļauts, ka uzbrukumus izdarījuši teroristi pašnāvnieki. Lidosta un metro ir pārtraucis darbu.
Cilvēki Latvijā par saviem tuviniekiem aicināti interesēties Konsulārajā departamentā pa tālruni 67016364. Ja mobilo sakaru pārslodzes dēļ neizdodas sazināties ar Latvijas vēstniecību Beļģijā pa tālruni +32 477 182 435, lūgums zvanīt pa tālruni +32 2 2383 236. Tāpat Briselē esošie sociālajā tīklā “Facebook” var paziņot par to, ka viņi atrodas drošībā.
