“Mums ir jārespektē vēlētāju griba, mēs to respektējam un esam gatavi sadarboties ar jauno ASV prezidenta administrāciju, jauno Kongresu visos aktuālajos jautājumos - gan drošības, gan ekonomikas,” pauda ministrs.
“Pēdējo divdesmit piecu gadu laikā mūsu valsts sadarbība ar republikāņiem un demokrātiem daudz un dažādu jautājumu risināšanā ir bijusi ļoti laba. Un savā ziņā, ja mēs atceramies, prezidenta Bila Klintona administrācija bija tā, kas palīdzēja Krievijas armijas izvešanā no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas. Prezidenta Džordža Buša republikāņu administrācija arī bija tā, kas mums palīdzēja iestāties NATO,” atgādināja Rinkēvičs.
“Tagad, pēc 2014.gada notikumiem, [demokrātu] prezidenta Baraka Obamas administrācija bija tā, kas palīdzēja pieņemt tos lēmumus Varšavā un Velsā, kas stiprina mūsu drošību,” sacīja Rinkēvičs.
“Mēs esam strādājuši un turpināsim strādāt ar abām partijām – gan Kongresā, gan administrācijā. Un, manuprāt, tīri drošības un ārpolitisko attiecību ziņā īpašu izmaiņu nebūs,” klāstīja Rinkēvičs.
“Ja runājam par pagriezienu attiecībās ar Krieviju, pagaidīsim, pirms sākt šo komentēt,” aicināja Rinkēvičs, uzsverot, ka šobrīd būtiskākais uzdevums stiprināt un attīstīt sadarbību ar ASV.
Drošībā ir jāiegulda
Komentējot Trampa iepriekšējos izteikumus par Krieviju un NATO sadarbību, Rinkēvičs teica, ka neuzskata, ka Latvijai ir pamats satraukties par savu drošību.
“Esam NATO dalībvalsts, un jau vairākus gadus ASV administrācija norādīja Eiropas sabiedrotajiem, ka nepieciešams pildīt savas saistības izdevumiem aizsardzības jomā,” norādīja ministrs, atgādinot, ka Latvija plāno palielināt izdevumus aizsardzībai līdz 2% no iekšzemes kopprodukta jau 2018.gadā.
Viņš atgādināja, ka ASV sagaida no saviem sadarbības partneriem savu saistību izpildi – “ne tikai, ka amerikāņi maksās par mūsu drošību, bet arī mēs palielināsim savus aizsardzības izdevumus”.
“Tas ir tas, kas mums ir jādara. Un domāju, ka arī ASV puse labi apzinās, ka pašas valsts drošības interesēs ir sabiedrotie, ir NATO spēcināšana. Bet, protams, ka tā nav vienvirziena iela. Tā ir divvirzienu iela abām pusēm – gan Eiropai, gan Amerikai,” stāstīja ministrs.
Viņš arī norādīja, ka Tramps iepriekš savos izteikumos pauda gatavību “palīdzēt tām valstīm, kas, pirmkārt, pašas sev palīdz”, un tas bija saistīts ar aizsardzības izdevumiem.
“Manuprāt, ka šeit viņš diezgan skaidri novilka to līniju, ka mēs nāksim palīgā saviem sabiedrotajiem, ja viņi attiecīgi arī piedalās savas aizsardzības veidošanā un maksā par savu aizsardzību. Tas, patiesību sakot, nebija nekas jauns,” sacīja Rinkēvičs.
“Man nav pamata domāt, ka ASV ir ieinteresēta kaut kādā veidā vājināt aliansi. Taisni otrādi. Savā ziņā varbūt šie izteikumi tiešām tika saasināti vēlēšanu gaisotnē, jo mēs labi atceramies, cik saasināti un ļoti nokaitēti vienu brīdi bija šī priekšvēlēšanu atmosfēra, savstarpējiem pārmetumi,” sprieda ministrs.
Vēlēšanu retorika var atšķirties no realitātes
“Un viena lieta ir vēlēšanu gaisotne, otra lieta, kad ir jāstājas pie amata pienākumu pildīšanas, kad ir ļoti daudz dažādu problēmu, kas ir jārisina. Manuprāt, mēs labi apzināmies, ka Eiropas drošība bez Amerikas nav iespējama, bet mēs arī zinām, ka ļoti daudzi gan republikāņu, gan demokrātu partijā apzinās, ka bez sabiedrotajiem ASV ar tām problēmām, kā cīņa pret terorismu, kā zināma stabilitāte Eiropā, mūsu reģionā, viena pati arī galā netiks,” sacīja ministrs.
“Tāpēc, manuprāt, šeit tomēr ir ļoti precīzi jānodala, kas ir vēlēšanu retorika, no vienas puses, no otras puses - ļoti precīzi jāizlasa un jāizanalizē to, kas ir sarunāts. Jo diemžēl mūsdienu realitātes ir tādas, ka cilvēki vairāk uzticas sociālajiem medijiem, mazāk mediju kritiskajai domāšanai. Tas ir jauns fenomens. Otrkārt, acīmredzami mēs redzam, ka jau otro reizi šogad socioloģiskajām aptaujām arī nevar ticēt. Ir kaut kas tāds, kas mums visiem ir jāpārvērtē arī tīri no tās analīzes, ko mēs līdz šim esam veikuši par tiem vai citiem procesiem. Un arī par to vai citu izteikumu,” uzsvēra ministrs.
