Vienlaikus viņš norādīja, ka šobrīd sīkākus komentārus sniegt nav iespējams, piebilstot, ka Āboltiņai ir bijusi ilgstoša pieredze ārlietu dienestā un viņa ir bijusi arī Ārlietu ministrijas (ĀM) Konsulārā departamenta direktore, pirms sākusi politiķes gaitas.
Tāpat ir vairāki precedenti, kad politiķi ir atgriezušies ārlietu dienestā un pēc tam pildījuši diplomāta pienākumus, piemēram, Ārlietu ministrijas ģenerālinspektors Māris Riekstiņš un Latvijas vēstnieks Francijā - Imants Lieģis.
"Tas nav nekas ārkārtējs, jo ārlietu dienests bijušajiem diplomātiem ir atvērts. Mēs nekad nekomentējam kandidātus un kandidatūras, pirms nav pabeigtas visas nacionālās procedūras un no citas valsts saņemta piekrišana par konkrēta vēstnieka amatu, tādēļ par konkrētu valsti, amatiem un laiku nevaram sniegt komentārus," skaidroja Drēģeris.
Tāpat viņš uzsvēra, ka personai sākumā jāatgriežas ārlietu dienestā, un tikai tad ĀM Atestācijas komisija lemj uzņemt personu atpakaļ dienestā, pēc cilvēka prasmēm un pieredzes skatoties, ko konkrētā persona darītu ārlietu dienestā. "Runāt par konkrētām valstīm un amatiem, pirms persona nav uzņemta atpakaļ ārlietu dienestā, būtu pāragri," piebilda ministra padomnieks.
Jau ziņots, ka Āboltiņa pieļauj iespēju nolikt deputātes mandātu pirms 12.Saeimas darbības beigām, lai atgrieztos diplomātiskajā dienestā, to viņa trešdien apliecināja žurnālistiem.
Vaicāta par iespēju nolikt deputātes mandātu pirms parlamenta darbības noslēguma, Āboltiņa atbildēja, ka, visticamāk, tas notiks vēl pirms pašreizējā sasaukuma beigām.
Politiķe arī norādīja, ka viņas atgriešanās diplomātiskajā dienestā ir atkarīga no tā interesēm.
