Rinkēvičs aicina rast jaunus ES diplomātiskos pūliņus saspīlējuma mazināšanai Tuvajos Austrumos

Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (“Jaunā Vienotība”) aicina rast jaunus diplomātiskos pūliņus Eiropas Savienības līmenī, kas mazinātu saspīlējumu Tuvajos Austrumos, paziņojumā medijiem informēja Ārlietu ministrija.

Piektdien, 10. janvārī, Briselē notika ārkārtas Eiropas Savienības (ES) Ārlietu padomes sanāksme, kuras laikā ES dalībvalstu ārlietu ministri diskutēja par situācijas attīstību Irākā un Irānā un saspīlējuma mazināšanu Tuvo Austrumu reģionā, kā arī par Visaptverošā Rīcības plāna jeb JCPOA nākotni.

Rinkēvičs pauda atbalstu plašākam ES Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos Žuzepes Borela mandātam, lai runātu ES vārdā, kā arī apsvērt iespēju atvērt ES delegāciju Teherānā.

“Ir nepieciešams atbalstīt Irākas stabilitāti, cīņai pret ISIL [“Daīš” jeb “Islāma valsts”]. Tāpat aicinu domāt par jauniem diplomātiskiem pūliņiem, saglabājot vienošanos par Visaptverošo Rīcības plānu jeb Irānas kodolprogrammu, vienlaikus domājot arī par citiem elementiem, piemēram, ballistisko raķešu programmu,” akcentēja  Rinkēvičs.

“Uzbrukumu īstenošana un plānošana pret diplomātiskajām pārstāvniecībām un starptautiskās koalīcijas spēkiem cīņai pret ISIL, kas veic Irākas drošības spēku apmācības misiju, ir nepieņemama. Tādējādi izprotot ASV bažas par Irānas agresīvo ārpolitiku un destabilizējošām reģionālām aktivitātēm, uzskatām, ka pašlaik svarīgākais ir deeskalācija, lai saglabātu trauslo spēku līdzsvaru Irākā un reģionā. Tālākais samilzušo pretrunu risinājums, tostarp Irānas kodolprogrammas, ballistisko raķešu un agresīvās politikas jautājumam, ir panākams politiska dialoga ceļā,” pauda  Rinkēvičs.

Tāpat ministrs aicināja ES stingri iestāties par objektīvas un neatkarīgas notriektās Ukrainas lidsabiedrības “Ukraine International Airlaines” pasažieru lidmašīnas “Boeing 737” katastrofas izmeklēšanu, kurā š.g. 8. janvārī dzīvību zaudēja 176 cilvēki.

KONTEKSTS:

Tuvo Austrumu reģions piedzīvo jaunu saspīlējumu, ko izraisījusi Irānas Revolucionārās gvardes vienības "Kudsas spēki" komandiera, ģenerāļa Kasema Soleimani nogalināšanas Irākā. Operācija tika īstenota pēc ASV prezidenta Donalda Trampa rīkojuma. Pentagons pēc trieciena skaidroja, ka Soleimani bijis bīstams, jo aktīvi izstrādāja plānus uzbrukt amerikāņu diplomātiem un karavīriem Irākā. Pēc tam Irāna raidījusi raķetes pret Irākā izvietotajām ASV armijas bāzēm: Ainasadā, kas atrodas uz rietumiem no Bagdādes, un Erbīlā Irākas ziemeļos. 

Savukārt 8. janvārī Irānas amatpersonu un ASV prezidenta Donalda Trampa izteikumi būtiski mazināja saspīlējumu un veicināja naftas cenu samazināšanos.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti