Prokuratūra uzskata, ka lietā figurē vairākas epizodes par izmeklējumu rindas apiešanu, par to saņemot materiālu atlīdzību, un slimnīcai tādā veidā nodarīti zaudējumi 12 000 eiro apmērā. Vairākiem apsūdzētajiem tiek inkriminēta tirgošanās ar ietekmi, par ko var sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem, ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, ar piespiedu darbu vai ar naudas sodu.
Magnētiskās rezonanses rindu tirgotāju lietā Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcā tiesa trešdien lietu vēl nesāka skatīt pēc būtības, jo otro reizi pēc kārtas uz tiesu neieradās viens no septiņiem apsūdzētajiem. Par neierašanos viņš tiesu iepriekš neinformēja un darbā esot paņēmis atvaļinājumu.
Trešdien tiesa lēma, ka operatoram Valdim Girgensonam nav attaisnojoša iemesla uz tiesu neierasties, līdz ar to viņa rīcībā saskatāma pretdarbība. Nākamnedēļ policijai viņš jānogādā uz tiesu.
Girgensona advokāts Andris Nurenbergs saka, uzskatīt, ka viņa klients pretdarbotos, nav pamata.
Nurenbergs, vaicāts, vai pats ir mēģinājis sazināties, ar Girgensonu, atteica: “Jā, es mēģināju sazināties. Pagaidām tas nav sanācis, bet ir visādi un dažādi iemesli, tāpēc nevajag uzreiz domāt pašu ļaunāko, ka viņš vēlas izvairīties no tiesas. Faktiski viņam vispār nebija jāatrodas uz apsūdzēto sola.”
Lieta pret pieciem toreizējiem Austrumu slimnīcas radiologiem, operatoru un centra vadītāju ierosināta, balstoties uz notikumiem, kas risinājās laikā no 2013.gada oktobra līdz 2015.gada aprīlim. Prokuratūra uzskata, ka tolaik vairāki slimnīcas darbinieki, izmantojot savas pilnvaras, personu grupā pieņēma no pacientiem naudu, tā viņiem ļaujot apiet noteikto rindas kārtību. Galvenokārt izmeklējumi veikti ārpus oficiālā darba laika. Daudzi apsūdzētie komentārus medijiem trešdien nesniedza, tāpat viņu advokāti.
Diagnostiskās radioloģijas centra vadītāja Māra Epermane apsūdzēta par amatpersonas bezdarbību, pieļaujot pārkāpumus, kas slimnīcai radījuši aptuveni 12 000 eiro lielus zaudējumus, jo pārkāpumus fiksē video kameras. Epermane savu vainu neatzīst, jo daudzi notikumi risinājušies ārpus darba laika. Darbu slimnīcā viņa turpina.
“Manai apsūdzētajai, es domāju, maz sakara ir ar celto apsūdzību. Pie apstākļiem, kad viņai aptuveni 50 tehniskie līdzekļi, kuros var veikt kaut kādus novērojumus,” pauda viņas advokāts Saulvedis Vārpiņš. “Kur var arī, ja darbinieks ir negodprātīgs, paņemt naudu. A kāpēc lai viņa neturpinātu strādāt? Ja mēs uzskatām, ka mēs esam demokrātiska valsts, tad acīmredzot nevainīguma prezumpcijas principu vajadzētu ievērot,” teica advokāts.
Tā kā lietu vēl nesāka skatīt pēc būtības, prokurore apsūdzību nenolasīja un pagaidām atteicās to komentēt. Pierādījumu prokurores Daces Kunces ieskatā esot pietiekami, bet, vaicāta par iespējamiem lietas izskatīšanas termiņiem, viņa atbild tā: “Lieta ir tiesā. Septiņi apsūdzētie, septiņi advokāti! Mēs esam tikai cilvēki”.
Prokuratūra uzskata, ka bez rindas izmeklējumi ar magnētisko rezonansi veikti 121 pacientam. Šīs prāvas nebūtu, ja par notiekošo neziņotu viens no mediķiem. Tieši viņš informēja KNAB un iesniedza arī pierādījumus. Tā kā maksājumi notika tieši izmeklējumu veicējiem, pierādījumu faktiski nebija. Savukārt samaksa bijusi uz pusi mazāka nekā tad, ja to veiktu par maksas cenrādi. Daļa no pacientiem liecināt nevarēs. Viņi ir miruši, jo visi bija onkoloģijas slimnieki, kuri, izmisuma dzīti, ātrāk gribēja skaidrību. Apsūdzētie vainu neatzīst. Par cietušajiem lietā atzīta Veselības ministrija un Austrumu slimnīca. Slimnīca pieteikusi arī 12 000 eiro lielu kaitējuma kompensāciju.
Slimnīcas juriste Laura Šāberte skaidro, kādēļ darba attiecības ar apsūdzēto Epermani nav pārtrauktas.
“Kamēr vaina nav atzīta likumā noteiktā kārtībā, nav pamata viņus atbrīvot no darba. Mums ir pieteikta kompensācija lietā, bet tas ir pamatojoties uz procesa virzītāja lēmumu arī, kas ir attiecīgi tāpēc tā,” norāda Šāberte.
Bez brīvības atņemšanas, piespiedu darba vai naudassoda, pierādot apsūdzēto vainu, viņiem tāpat varētu tikt atņemtas tiesības ieņemt noteiktu amatu uz laiku līdz pieciem gadiem.
Slimnīcā apgalvo, ka iespēja veikt izmeklējumus ārpus kārtas ir novērsta. Nereģistrētiem pacientiem nav iespējams noformēt izmeklējumu, pat ja ieslēdz aparatūru. "Pašlaik tā sistēma ir izveidota tāda, ka neļauj veikt izmeklējumu. Var 10 vakarā ieslēgt, taču viņš nevarēs noformēt izmeklējumu," saka Rīgas Austrumu slimnīcas pārstāve Aija Lietiņa.
Taču pacientu neapmierinātība nav mazinājusies.
Konteksts:
Apsūdzība uzskata, ka laikā no 2013. gada oktobra līdz 2015. gada aprīlim vairāki medicīnas darbinieki, izmantojot savas pilnvaras, personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās sistemātiski pieprasīja materiālas vērtības par magnētiskās rezonanses izmeklējumu nodrošināšanu. Tās arī saņēma, lai pacienti tiktu izmeklēti, apejot noteikto rindas kārtību. Galvenokārt magnētiskās rezonanses izmeklējumi veikti ārpus oficiālā darba laika.
Prokuratūra uzskata, ka bez rindas izmeklējumi ar magnētisko rezonansi veikti 121 pacientam. Slimnīcai nodarīti zaudējumi ne mazāk kā 12 000 eiro apmērā.
Apsūdzētajiem tiek inkriminēta tirgošanās ar ietekmi, kā arī valsts amatpersonas bezdarbība.
