“Šajā gadījumā bija tā, ka dod pa prātu, pa mentālajām spējām,” tā savas sajūtas pēc Covid-19 izslimošanas atceras saldenieks Egils Liekmanis. Slimības sekas esot jūtamas joprojām, bet liels palīgs darba spēju atgūšanā bijusi rehabilitācija. Tas līdzēja gan atgūt spēkus fiziski, jo bija zaudēti 12 kilogrami no ķermeņa svara, gan kognitīvās spējas.
“Ja jums ir krustvārdu mīkla, kurai ir malā attēls un tur ir virsū cūciņa, un jums jāatrod vieta, kur to ierakstīt, ka tā ir cūciņa. Jūs varat pateikt, kādos apstākļos dzīvo cūciņa, jūs zināt, kā runā cūciņa, bet jūs nezināt vārdu “cūciņa,” jūs nevarat atcerēties, kā sauc šo dzīvnieku. Tāds šausmīgi sadalīts prāts, tāds kā mākonis, migla, kas nodala vienu daļu no otras. Mēs gājām reizē uz ergoterapiju, kur ar rokām stellē klucīšus tā kā mazi bērni bērnudārzā, spaidījām plastilīnu, veidojām visādus ķiņķēziņus, roku kustības. Nervu signāli ir ļoti saistīti, tie iet visi caur smadzenēm,” par pieredzēto pastāstīja Egils Liekmanis.
“Visbiežākās sūdzības tieši pēc šī vīrusa izslimošanas ir ķermeņa vājums, muskuļu vājums, nav izturības, ir elpas trūkumi bieži vien, ka nevar uzkāpt līdz otram stāvam, trīs reizes jāapstājas, nākamais ir arī kognitīvās spējas traucētas, tā ir koordinācija, atmiņas zudumi. Stress ir paaugstinātā līmenī, arī ar ko mēs saskaramies, kas mums ir jāsamazina,” pastāstīja Saldus Medicīnas centra fizioterapeite Madara Dzalbe-Ķenava.
Nacionālajā veselības dienestā (NVD) precīzi nevarēja pateikt, cik cilvēkiem būtu nepieciešama rehabilitācija pēc pārslimotā vīrusa. Pasaules pieredze rādot, ka tā ir aptuveni viena trešdaļa, kas slimojuši smagi vai vidēji smagi.
Lai atvieglotu piekļuvi rehabilitācijai šai cilvēku grupai, ar 1. jūliju valstī darbojas īpaša rehabilitācijas pakalpojumu programma, kuru neierobežo noteiktu kvotu skaits. Tas atvieglojis piekļuvi rehabilitācijai, tomēr situācija dažādās vietās atšķiras.
Piemēram, Saldus Medicīnas centrā šobrīd rindu nav, bet uz Kuldīgas slimnīcas Rehabilitācijas nodaļu būs nedaudz jāpagaida.
“Lai gan līgumā ir atrunāts, ka viņiem ir atsevišķa rinda, tomēr rehabilitologs strādā pilnu slodzi. Mūsu uzskatā kādas 3 vai 4 nedēļas jāgaida. Tālāk jau pie fizioterapeitiem faktiski nedēļas laikā tiek, tālāk pie konkrēta speciālista, konkrētu programmu,” pastāstīja Kuldīgas slimnīcas valdes priekšsēdētājs Agris Rozenfelds.
Nacionālajā veselības dienestā atzina, ka rindas uz rehabilitāciju ir, bet pēc programmas ieviešanas izdevies samazināt rindas uz pakalpojumiem, kas tiek sniegti ambulatori vai dienas stacionārā.
“Droši vien lielākais ierobežojošais faktors ir resursi, speciālistu resursi. Tādēļ arī mums nav, piemēram, stacionārā rehabilitācija, post-Covid-19 rehabilitācija nav katrā diennakts stacionārā. Tikai iestādēs, kuras ir pateikušas, ka tām ir šādi resursi, kuras var nodrošināt šo pakalpojumu, gultu, speciālistu komplektu,” pastāstīja NVD Ārstniecības pakalpojumu departamenta vadītāja vietniece Lelde Ģiga.
Ārstniecības iestāžu saraksts, kas sniedz rehabilitāciju šajā programmā, ir atrodams Nacionālā veselības dienesta mājaslapā. No 1. jūlija līdz 1. augustam rehabilitācijas iespējas izmantojuši vairāk nekā 310 cilvēku – ne tikai pieaugušie, bet arī bērni. Post-Covid-19 rehabilitācijas nodrošināšanai valsts piešķīrusi nepilnus divus miljonus eiro no budžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.
