Vecmāmiņa Ārija kopā ar divus gadus jauno mazdēlu pastaigājas gar Baložu mežu. Mazais puisēns, kas nesen kā sper pirmos soļus, gaida rindā uz kādu no Ķekavas novada pašvaldības bērnudārziem, tāpēc pašlaik viņu pieskata omīte: "Jā, jā, mana meita ir pārliecināta, ka no trijiem gadiem būs. Kaut gan rindas te, Baložos, ir, tie bērni dzimst ļoti daudz un rindas ir. Mums ir pārpildīta „Raibā pupa”, „Zemene”. Visi bērni netiek iekšā. Ķekavas novadā bērni ļoti daudz dzimst, tas ir apsveicami. Man pašai arī ir vēl mazāki mazbērni par šo. Tā kā es tagad esmu pensijā, tad es pati savus pieskatu."
Bez Ārijas mazdēla rindā uz kādu no Ķekavas novada domes bērnudārziem gaida vēl vairāk nekā tūkstotis bērnu, valstī kopumā rindās uz vietu kādā no pašvaldības dārziņiem pretendē gandrīz 9000 bērnu. Pabraucot nedaudz aiz Baložu meža, redzami vairāki bērnudārzi. Tā, piemēram, blakus atrodas privātā izglītības iestāde bērniem „Zemenīte” un pašvaldības pārraudzībā esošais „Avotiņš”. Tur bērni gatavojas Lieldienu svinēšanai. Vienā grupiņā ir aptuveni 24 bērni, vairāk uzņemt nav iespējams, stāsta bērnudārza direktore.
Lielākās rindas, neskaitot Rīgu, veidojas tieši Pierīgas pašvaldībās, piemēram, Ķekavas novadā, Mārupes novadā, Ādažu novadā un citur, ne pārāk tālu no galvaspilsētas.
Ķekavas novada domes izglītības daļas speciāliste Vera Kļaviņa to skaidro ar bērnu dzimstības pieaugumu un iedzīvotāju migrāciju. "Dzimstība mums nav samazinājusies, arī pēdējos gados tā saglabājas. Krīzes laikā samazinājums vienā gadā bija ap pieciem procentiem, ne vairāk. Pašlaik mums ir dzimstība un vēl arī migrācijas ietekme, jo mēs esam Pierīga. Šajā marta mēnesī šeit ir pārvākušās jau septiņas ģimenes un viņiem nāk līdzi uzreiz divas vai trīs atvases. Tādā veidā mums nāk klāt bērni - ne tikai tie, kas piedzimst Ķekavas novadā, bet arī migrācijas procesā," skaidro Ķekavas novada domes pārstāve Kļaviņa.
2012.gadā 11.Saeima lēma finansiāli atbalstīt pašvaldības un jaunās ģimenes, veidojot trīs gadus ilgu programmu, ar mērķi rindas izskaust līdz šī gada beigām. Arī tolaik rindās gaidīja aptuveni 8000 bērnu. Ar atbalsta programmu pašvaldībām bija iespēja apmaksāt bērna uzņemšanu privātā izglītības iestādē vai nodrošināt bērnu ar aukli, vienlaikus saglabājot bērna vietu rindā.
Šī programma beigsies jau pēc astoņiem mēnešiem, kas nozīmē, ka rindas šogad likvidēt nebūs iespējams, stāsta Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) Reģionālās politikas departamenta direktors Raivis Bremšmits.
Līdz rudenim VARAM jāizstrādā rīcības plāns ar finanšu aprēķiniem tālākai problēmas risināšanai, kas būs jāsaskaņo ar Saeimas koalīcijas padomi. Par iespējamiem virzieniem stāsta Bremšmits: "Viena lieta ir turpināt valsts atbalstu līdzfinansējumam tiem bērniem, kas nesaņem pakalpojumu pašvaldības bērnudārzos. Otrkārt, protams, būtu jādomā par iespēju palielināt pašu vietu skaitu bērnudārzos, jo arī šobrīd pašvaldības kopā ar privāto sektoru nespēj 100% pilnā apmērā nodrošināt tās vietas, kas ir nepieciešamas. Tāpēc VARAM priekšlikums ir arī izskatīt iespēju novirzīt kādus fondu līdzekļus, kas palīdzētu pašvaldībās palielināt šo bērnudārzu vietu skaitu."
Vēl iespējams meklēt citus nekustamos īpašumus, kas pieder pašvaldībām un tos pārveidot par bērnudārziem, piebilst VARAM pārstāvis: "Ir arī gadījumi, ka īpašumi Pierīgas pašvaldībās, kas kādreiz 90.gados ir bijuši bērnudārzi, šobrīd vienkārši ir nodoti Valsts nekustamajiem īpašumiem (VNĪ). Tagad būtu laiks saņemt tos atpakaļ un izmantot tam mērķim, kam arī tie bija domāti."
Ķekavas novada dome nesaredz iespēju ne palielināt bērnu skaitu grupiņās, nedz arī izveidot jaunu pirmsskolas izglītības iestādi, lai gan interese ir. "Katram bērnam ir vajadzīga sava vieta, sava gultiņa, skapītis, pie galda vietiņa. Mums ļoti daudz, starp citu, nāca privātie komersanti, uzņēmēji. Viņi arī nāca ar šo jautājumu, vai pašvaldībai varētu būt kāda ēka, kuru varētu viņiem piedāvāt. Pašvaldībai tādas ēkas nav," Latvijas Radio pastāstīja Vera Kļaviņa.
Reģionos gara rinda joprojām saglabājusies vienīgi Liepājā.
Kaut gan iedzīvotāju skaits ik gadu Liepājā samazinās, tur rindās uz vietu kādā no 22 pašvaldības bērnudārziem gaida 1350 bērni. Tiesa, daļa bērnu pašreiz saņem valsts atbalstu un dodas uz kādu no trim privātajiem bērnudārziem, daļa ir bērni, kas vēl nav sasnieguši piecu gadu vecumu, kad obligāti jāmācās, bet vēl liela daļa ir tie, kas faktiski nesaņem neko.
Arī Liepāja neredz iespēju atvērt jaunas pirmsskolas izglītības iestādes, informē domes Izglītības pārvaldes vadītāja Ludmila Molčanova: "Pašvaldības īpašumus mēs neredzam tādus, jo ar to rindu Liepājā ir ļoti interesanti. Mums jau šobrīd ir tādi bērnudārzi, kas atrodas tā saucamajās pilsētas nomalēs, guļamrajonos, kur jau parādās brīvas vietas. Akūtā nepieciešamība ir tieši pilsētas centrā, bet, runājot par centru, mēs šobrīd neredzam tādu īpašumu."
Tā vietā Liepāja ir izveidojusi vairākas bērnu rotaļu grupas, kurās vecāki savu atvasi var atstāt aukļu gādībā bezmaksas līdz četrām stundām.
Ķekavā aukļu reģistru izveidoja 2010.gadā, vēl divus gadus pirms valsts atbalsta. Ķekavas novadā aukles uzrauga vairāk nekā 300 bērnus, bet Latvijā kopumā gandrīz pusotrs tūkstotis bērnu darbadienas pavada aukļu gādībā. Pierīgā ik gadu piedzimst vairāki simti bērnu un VARAM prognozē, ka vēl pēc 15 gadiem to skaits rindās uz Ķekavas, Mārupes un citu pašvaldību bērnudārziem būs mērāms jau vairākos tūkstošos.
