Ieviešot medicīnas apdrošināšanu, Latvijas iedzīvotāji skaidri zinātu, ko apdrošināšanas polise sedz, cik tas maksā, cik valsts finansē, cik pašiem iedzīvotājiem jāpiemaksā klāt. Latvijas Bankas prezidents pauda viedokli, ka patlaban iedzīvotāji par šiem skaitļiem neko daudz nezina, turklāt katru gadu oktobrī nauda beidzas.
Apdrošināšanas sistēma, kas darbojas ASV un daudzās Eiropas valstīs, paredz, ka cilvēki iepērk apdrošināšanas polisi, bet maznodrošinātiem cilvēkiem ir iespēja šo polisi saņemt par brīvu. Šāda kārtība vieš skaidrību par procesiem, vērtēja centrālās bankas vadītājs.
"Tas nenozīmē, ka tur vajag vairāk naudas. Tur vajag ļoti svarīgu diskusiju starp ārstiem, slimnīcu vadītājiem, Veselības ministrijas, valdības vadītājiem," sacīja Rimšēvičs.
Viņaprāt, tai jābūt atklātai sarunai par to, kur varētu ietaupīt, un nevajadzētu nostāties pretpozīcijās, nevirzoties uz sapratni.
Latvijas Bankas prezidents no kolēģiem Eiropā un Amerikā dzirdējis, ka, tiklīdz sistēma sāk strādāt, pat vislielākie veselības sistēmas reformas ienaidnieki atzīst, ka papildu nauda parādās.
Rimšēvičs pauda cerību, ka jaunais veselības ministrs, kurš ir ļoti enerģisks, ļoti gudrs veselības nozares pārzinātājs, lēnām sāks šo diskusiju.
