De Facto

17. februāra «De Facto»

De Facto

24. februāra «De Facto»

Rimšēvičs cenšas atspēkot apsūdzības

Rimšēvičs cenšas atspēkot apsūdzības; prokurori viņa pierādījumi nepārliecina

Netipiska situācija izveidojusies Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča krimināllietas izmeklēšanā. Viņam jau vasarā uzrādīta apsūdzība, bet lietu nevar nodot tiesai, jo Rimšēvičs mainījis aizstāvības taktiku, svētdien vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "De facto".

Pēc apsūdzības uzrādīšanas pērn vasarā Rimšēvičs sācis aktīvi liecināt. Arī šonedēļ viņš ieradās Ģenerālprokuratūrā, kur pavadīja četras stundas. Rimšēviča liecības prokuratūrai jāpārbauda, tostarp jānopratina liecinieki. Faktiski prokuratūrai jāveic pirmstiesas izmeklēšana, ar ko pirms tam nodarbojās Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB).

Par lietu atbildīgā prokurore Viorika Jirgena skaidro - notiekošais nenozīmē, ka KNAB būtu slikti strādājis. Process ieildzis, jo Rimšēvičs mainījis aizstāvības taktiku pēc tam, kad lieta nodota prokuratūrai.

Rimšēvičs trešdien pameta prokuratūru lielā steigā un negribēja atbildēt uz "De facto" jautājumiem. Viņa advokāts Aldis Pundurs pauda, ka "acīmredzami kļūst, ka daudzas lietas [apsūdzībās] ir pilnīgi absurdas". Pundurs gan nevēlējās konkretizēt, vien piebilda, ka Rimšēvičs "jau ir atspēkojis daudz ko".

Lietā par kukuļņemšanu no "Trasta komercbankas" akcionāriem bez Rimšēviča apsūdzēts arī uzņēmējs Māris Martinsons. Arī viņa advokāts Didzis Vilemsons uzskata, ka viņa klients apsūdzības ir atspēkojis.

Taču tā nedomā prokurore Jirgena. Viņa nevēlas izklāstīt, cik liels pienesums ir apsūdzēto liecībām, tomēr prokurore atzīmē, ka apsūdzības aizvien nav atceltas:

"Ja man būtu uz šo brīdi iesniegti tādi pierādījumi, kas man liktu domāt, ka ir celta nepamatota apsūdzība, tad man būtu jārīkojas atbilstoši likumam un būtu jāatceļ. Es šobrīd neesmu to darījusi. Vajadzētu izdarīt secinājumu, ka mani nav izdevies pārliecināt ar tiem pierādījumiem."

Jirgena nevēlas prognozēt, cik vēl laika izmeklēšana prasīs. Taču pat vissliktākā scenārija gadījumā šogad to vajadzētu pabeigt.

KONTEKSTS:

KNAB 2018. gada februārī aizturēja Rimšēviču un uzņēmēju Martinsonu. Ģenerālprokuratūra Rimšēvičam uzrādīja apsūdzību par kukuļņemšanu, bet Martinsonam - par kukuļņemšanas atbalstīšanu. Lietas uzraugošā prokurore Viorika Jirgena pastāstīja, ka KNAB šo lietu sācis pēc divu AS "Trasta komercbanka" (TKB) akcionāru iesnieguma. Abi akcionāri lietā figurējot kā kukuļdevēji, taču esot atbrīvoti no kriminālatbildības, jo viņi labprātīgi vērsušies tiesībsargājošajās iestādēs ar informāciju par šo notikumu.

Jirgena iepriekš stāstīja, ka viens no akcionāriem vērsies pie Rimšēviča jau 2010. gadā ar lūgumu palīdzēt jautājumos saistībā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisiju (FKTK), apmaiņā piedāvājot Rimšēvičam apmaksātu atpūtas braucienu uz Kamčatku. Savukārt 2012. gadā šis akcionārs kopā ar vēl citu atkārtoti vērsies pie Rimšēviča, lūdzot palīdzēt citos jautājumos saistībā ar FKTK. Kā samaksu Rimšēvičs pieprasījis 500 000 eiro, kas tiktu samaksāta divās daļās - viena pirms un viena pēc FKTK lēmuma.

Prokurore iepriekš uzsvēra, ka pēc 2010. gada vienošanās Rimšēvičs vairākkārtīgi sniedzis konsultācijas TKB akcionāram, tādējādi cenšoties ietekmēt FKTK lēmumus. Šāda veida konsultācijas tikušas sniegtas arī pēc 2012. gada vienošanās, taču, lai gan Rimšēvičam izdevies ietekmēt FKTK pieņemt lēmumus, kas šķietami bijuši labvēlīgi TKB, vienlaicīgi ar tiem pieņemti arī lēmumi, kas bijuši nelabvēlīgi. Kā vienu no palīdzības veidiem, ko Rimšēvičs sniedzis, prokurore minēja palīdzību atbilžu sagatavošanā uz FKTK uzdotajiem jautājumiem saistībā ar bankas likviditātes un nerezidentu jautājumiem.

Jirgena arī skaidroja, ka Rimšēvičam neizdevās pilnībā paveikt no viņa prasīto, tādēļ tika samaksāta tikai pirmā daļa jeb 250 000 eiro. No prokurores skaidrotā izriet, ka Martinsonam šajā noziedzīgajā nodarījumā bijusi starpnieka loma - viņš saņēmis 10% no kopējās kukuļa summas. Prokurore piebilda, ka kukuļošana veikta skaidrā naudā.

Savukārt Valsts policijas lietvedībā ir kriminālprocess pēc "Norvik bankas" lielākā īpašnieka Grigorija Guseļņikova iesnieguma pret Rimšēviču. Guseļņikovs bija publiski apgalvojis, ka Rimšēvičs gadiem ilgi izspiedis kukuļus no viņa vadītās kredītiestādes.

Iepriekš tika pieļauts, ka aktīvāka virzība procesā varētu notikt līdz 2018. gada beigām.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti