Rīgas Nacionālajā zooloģiskajā dārzā dzīvo vairāk nekā 400 dzīvnieku sugu, no kurām piektdaļa ir zīdītāji. Te var aplūkot tādus dzīvniekus kā nīlzirgus, Rotšilda žirafes, Āfrikas lauvas un servalus, kas Rīgā mīt kopš pagājušā gada. Taču jau gandrīz 20 gadus Baltijas vecākajā zooloģiskajā dārzā nav pasaules lielāko sauszemes dzīvnieku – ziloņu, kurus 2003. gadā aizveda uz Nīderlandi, jo Rīgā tiem nebija atbilstošu dzīvošanas apstākļu.
Bija plānots, ka jaunu ziloņu māju uzbūvēs līdz 2012. gadam, taču ekonomiskā krīze to neļāva realizēt, un arī vēlāk plāns savu aktualitāti tā arī neatguva.
Latvijas Radio uzrunātie zooloģiskā dārza apmeklētāji izteicās ka ziloņus labprāt redzētu atkal:
Apmeklētāja Zane sacīja: "Man ir aktuāli tāpēc, ka ir mazi bērni. Zilonīši ir tas, kas ne vienmēr Latvijā ir tāds sastopams, kaut kur aizbraucot uz kādiem mini zoo. Tad atbraucot uz lielo zoo, gribētos redzēt tādu eksotisko dzīvnieku."
"Es savu bērnību atceros – zoodārzs bez ziloņiem nav nekas," sacīja apmeklētāja Elita.
"Protams, ziloņi būtu vajadzīgi. Mēs šodien bijām ļoti ieinteresēti redzēt hipopotamus. Protams, ziloņus arī gribam redzēt," teica Dmitrijs.
"Man šķiet, ka vajadzētu. Tas varbūt kādam traucētu kaimiņos, bet rīdzinieki, kuri te nāk, pārāk grib tos ziloņus atpakaļ," norādīja Krišjānis.
"Grūti pateikt. Tagad ir forša tā savanna, ka viņa tur izbūvēta un ka zvēriem ir tāds lielāks plašums. Es nezinu, vai fiziski ir tāda vieta. Negribētos, lai viņi būtu iespundēti tādā nelielā teritorijā," pauda Zane.
Zooloģiskā dārza galvenā prioritāte
Zooloģiskā dārza valdes priekšsēdētājs Jānis Rudzītis atklāja, ka iestādei tagad ir viena prioritāte - nepieciešams izveidot zooloģiskā dārza koncepciju 2035. gadam.
Kā skaidroja vadītājs, tā palīdzēs saprast, kādā virzienā zooloģiskajam dārzam ir jāattīstās. Viņš atzīmēja, ka šī gada beigās plānots vērsties Rīgas domē, lai apspriestu koncepcijas variantus. Vienā no tiem, iespējams, būšot paredzēta arī ziloņu mājas celtniecība.
Taču mītnei būtu nepieciešami ap 40% no zooloģiskā dārza teritorijas.
Rudzītis sacīja: "Tā ir arī ļoti fundamentāla izšķiršanās par to, kāds zoodārzs vispār izskatīsies. Pati ziloņu mītne - tā ir tāda fundamentāla, liela mītne, ko īstermiņā nevar viegli pārbūvēt vai tamlīdzīgi. Tas ir aptuveni gandrīz tā, ka zoodārza teritorijā būtu jāuzceļ Arēna Rīga."
Rudzītis norādīja, ka tagad galvenais ir sakārtot esošo infrastruktūru, kas jāpaveic līdz 2027. gadam. Savukārt līdz tam laikam celt jaunas ēkas būtu vieglprātīgi, viņš uzskata, piebilstot, ka ziloņu mājas būvniecība, iespējams, varētu sākties ne agrāk kā pēc deviņiem gadiem.
Necer, ka ziloņi apmeklētājus ļoti interesēs
Zooloģiskā dārza dzīvnieku kolekcijas vadītāja Guna Vītola pieļāva, ka gadījumā, ja Rīgā mitināsies ziloņi, apmeklētājiem interese par tiem varētu nebūt tik liela.
"Mums Tropu mājā ir lieli krokodili un tālāk ir skudras. Mēs pamērījām laiku, cik laika cilvēki pavada pie krokodiliem un cik ilgu laiku pavada, skatoties skudru ekspozīciju. Pie krokodiliem tas ir viens skatiens. Pie skudrām – tur pieiet nevar, jo cilvēkiem ir interesanti skatīties visu procesu," viņa teica un pieļāva, ka līdzīgi varētu būt arī ar ziloņiem.
Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas vadītājs Edmunds Cepurītis ("Par!/Progresīvie") norādīja, ka pašvaldība zooloģisko dārzu vairs neredz tikai kā izklaides vietu.
Tā ir vieta vides izglītībai, dažādiem zinātnes projektiem un dzīvnieku saglabāšanai, skaidroja politiķis, atklājot, ka ziloņu māja varētu izmaksāt desmit miljonus eiro, un tik lielu summu lietderīgāk būtu veltīt citiem darbiem.
Cepurītis sacīja: "Ziloņu mājas projekts šobrīd nav aktuāls. Mums svarīgākais ir Rīgas Nacionālo zooloģisko dārzu padarīt par tādu mūsdienīgu, eiropeisku zoodārzu. Kamēr mēs neesam sakārtojuši visas problēmas, uzlabojuši visus apstākļus esošiem dzīvniekiem, jaunu dzīvnieku sugas... tikai pielāgosim, lai varbūt papildinātu kolekcijas atbilstoši tam, lai nodrošinātu saturu, bet jaunu sugu vešana vairāk tikai izklaides pēc un tikai lai tās būtu, tā noteikti nebūtu mums prioritāte."
Savukārt zooloģiskā dārza pārstāvji solīja, ka apmeklētājus drīzumā gaida vairākas jaunas dzīvnieku sugas, ko tagadējos apstākļos var uzturēt.
