Normālos apstākļos Rīgas Zooloģiskais dārzs nopelna pusi no sava gada budžeta – apmēram divus miljonus eiro. Pusotrs miljons eiro ir Rīgas pašvaldības dotācija, bet vēl apmēram pusmiljonu piešķir valsts.
Greiziņš gan mierina, ka Rīgas zoodārzam nedraud tāds liktenis kā atsevišķiem privātiem zoodārziem Rietumeiropā, kam pēc slēgšanas ir grūtības pabarot dzīvniekus. Rīgas zoodārzs pagaidām dzīvo no piešķirtās dotācijas, bet tam nāksies lūgt papildu finansējumu, lai kompensētu negūtos ieņēmumus no biļetēm un varētu pabarot dzīvniekus arī gada otrajā pusē, norādīja Greiziņš.
“Parasti “pļauja” [ieņēmumu ziņā] mums sākas jau aprīlī, maijā, un lielākais “pļaujas laiks” ir jūnijs, jūlijs un augusts, kad ieņemam apmēram 92% no visām finansēm. Šobrīd mēs vēl iztiekam ar dotācijām, kas mums ir sadalītas pēc kalendārā plāna, pašlaik to sadarbībā ar Rīgas domi pārstrādājam, lai mums būtu nauda arī maijā un jūnijā, kad mums bija paredzēts iztikt tikai no ieņēmumiem par biļetēm. Tā kā mums ieņēmumu nebūs, tad pašlaik paņemam no rudens naudām un pārliekam uz maiju un jūniju. Tālāk skatīsimies, kas notiks un kas nenotiks. Ja tā paskatās, tad līdz maija beigām, rēķinot pēc pagājušā gada, mūsu zaudējumi varētu būt uz kādiem 430 tūkstošiem eiro.
Kad beigsies ārkārtas stāvokļa ierobežojumi, lūgsim papildu naudu, lai varētu izdzīvot. Tā summa būs paliela, jo mēs jau neviens nezinām, kad šie ierobežojumi beigsies.
(..) Bet šobrīd, neveicot remontdarbus vai attīstības projektus, mēs izdzīvojam. Algas ir, dzīvniekiem barība ir, veterinārā aprūpe ir, siltums, ūdens un viss pārējais arī tiek nomaksāts,” pastāstīja zoodārza valdes priekšsēdētājs.
Greiziņš arī pauda bažas, kā atjaunosies tūrisma plūsma pēc ierobežojumu atcelšanas, jo Rīgas zoodārza apmeklētāju vidū tradicionāli bijis daudz igauņu, lietuviešu un arī citu kaimiņvalstu tūristu. “Esam neziņā, vai apmeklētāju skaits uzreiz atgriezīsies iepriekšējo gadu līmenī vai ne. Varam tikai zīlēt,” atzina Zooloģiskā dārza valdes priekšsēdētājs.
KONTEKSTS:
Latvijā pirmoreiz Covid-19 vīruss konstatēts 2020. gada 2. martā. Vīrusa izplatības ierobežošanai 12. martā nolemts Latvijā izsludināt ārkārtējo situāciju, kuru vēlāk pagarināja līdz 12. maijam. Ārkārtējās situācijas laikā noteikta virkne ierobežojumu un aizliegumu, tostarp attiecībā uz pulcēšanos.
