Rīgas dome šādu lēmumu pamato ar nepieciešamību „nodrošināt harmonisku attīstītu pilsētvidi, lai reklāmas nedominētu pār arhitektūru, nekļūtu pārāk „agresīvas”, bet neliegtu personām iespēju likumā noteiktajā kārtībā sevi reklamēt”.
Ierobežojumi attieksies uz tādām teritorijām kā Rīgas vēsturiskais centrs, Mežaparks, Ķīpsalas vēsturiskā apbūve, Kalnciema ielas koka apbūve, Pārdaugavas apbūves fragments.
"Ņemot vērā Rīgas vēsturiskā centra, tā aizsardzības zonas teritorijās, valsts nozīmes apbūves teritorijās esošo specifisko būvju arhitektūru, lielformāta priekšvēlēšanu aģitācijas materiāli ir pārlieku uzbāzīgi, tādēļ sabiedrībai lielformāts neapzināti un mākslīgi liek uztvert reklāmu, radot piespiedu kārtas ietekmi," norāda domē.
Savukārt neliela formāta reklāmas stendi esot raksturīgi reklāmas objekti pilsētā, kas dominē un ir paredzēti īslaicīgu kampaņu izvietošanai, neesot uzbāzīgi. Priekšvēlēšanu aģitācijas materiāli tajos radītu harmonisku pilsētvidi, un sabiedrības uztvere būtu izvēles kārtā.
Rīgas dome pusgadu pirms pagājušā gada pašvaldību vēlēšanām bija izmantojusi Reklāmas likumā pašvaldībai dotās tiesības un pilnībā aizliedza priekšvēlēšanu aģitācijas izvietošanu vides reklāmās Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijā, kā arī daudzviet citur galvaspilsētā, faktiski atļaujot to vien daudzstāvu apbūves rajonos. Saeima marta sākumā Reklāmas likumu grozīja, līdz ar to pilnīgs aģitācijas aizliegums vairs nav spēkā, taču pašvaldībai joprojām ļauts ierobežot reklāmas izmēru atbilstoši videi, ēku un būvju arhitektūrai.
Rīgas būvvaldes vadītājs Inguss Vircavs otrdien domes sēdē norādīja – lai saglabātu Rīgā harmoniski attīstītu pilsētvidi, īpaši vēsturiskajā centrā, saistošajos noteikumus var ierobežot aģitācijas materiāla laukumu.
Vircavs deputātiem arī norādīja, ka priekšvēlēšanu aģitācijas materiālu izvietošana lielformāta reklāmas stendos radot pārāk agresīvu pilsētvidi. Viņam gan iebilda „Vienotības” deputāts Pēteris Viņķelis, kurš uzskata, ka Rīgas mēra Nila Ušakova ("Saskaņas centrs") seja nodarot mazāk ļaunuma pilsētvidei nekā milzīgs uzraksts „Samsung”, kurš bez jebkādas kampaņas jau ilgu laiku ir izvietots pilsētā.
Būvvaldes pozīciju gan atbalstīja „Saskaņas centra” pārstāvis Mihails Kameņeckis, kurš savukārt norādīja, ka „mūsu vēlēšanu sejas degradē vidi vairāk, nekā „Samsung” uzraksts”.
Tomēr opozīcija nebija mierā arī ar to, ka noteikumi Rīgā joprojām paredzēs vietas, kurās aģitācijai ierobežojumu nebūs.
Domnieks Ģirts Lapiņš (Nacionālā apvienība, NA) savukārt aicināja nešķirot rīdziniekus un, ja arī aizliegt lielas agresīvas reklāmas, tad darīt to visā pilsētā, nevis tikai centrā.
Savukārt „Vienotības” frakcijas vadītāja vietnieks Olafs Pulks pauda aizdomas par to, kā izlemts par konkrētām ierobežojumu vietām. Viņš norādīja, ka vēsturiskajā centrā un Pārdaugavā, kur dzīvo vairāk „Vienotības” un NA vēlētāju, politiskā reklāma aizliegta vispār.
Šos pārmetumus gan noraidīja Rīgas vicemērs Andris Ameriks no „Gods kalpot Rīgai”, aicinot oponentus vairāk reklamēties rajonos, kur ir mazāk šo partiju vēlētāju, piemēram, Bolderājā vai Ķengaragā.
Galu galā par grozījumiem nobalsoja 35 deputāti no „Saskaņas centra” un „Gods kalpot Rīgai,” pret bija 15 opozīcijas deputāti, bet atturējās divi. Līdz ar to arī pirms rudenī gaidāmajām Saeimas vēlēšanām milzu plakāti ar politiķu sejām Rīgas centrā redzami nebūs.
