Sarežģījumi starp patērētājiem un uzņēmumu «Rīgas ūdens» rodas lielākoties daudzdzīvokļu mājās, jo «Rīgas ūdens» tādām ēkām izraksta kopīgu rēķinu, kurā norādīts kopīgā ūdens skaitītāja rādījums. Taču diezgan bieži ir situācijas, kad visu dzīvokļu atsevišķo ūdens skaitītāju rādījumu summa ir būtiski mazāka par kopīgā skaitītāja rādījumu. Tādās reizēs starpību sadala proporcionāli uz visiem dzīvokļiem, jo tā to paredz ar valdības noteikumiem diktētā kārtība.
Kāda Imantas iedzīvotāja, kas gan vēlējās palikt anonīma, Latvijas Radio atklāja, ka katru mēnesi rēķinā redz ūdens kubikmetrus, kas sadalīti uz viņas deviņstāvu mājas vairāk nekā simt dzīvokļiem. Rīdziniecei arī nepatīk Ministru kabineta diktētā kārtība, ka ūdens patēriņa starpību sadala proporcionāli dzīvokļu skaitam, nevis atbilstoši katra dzīvokļa patērētajam, lai lielākie ūdens lējēji arī uzņemtos lielāku atbildību par starpību.
Uzņēmuma «Rīgas namu pārvaldnieks» pārstāvis Krists Leiškalns uzsvēra, ka valdības noteikumos paredzēto kārtību, kā norēķinās par ūdens skaitītāju rādījumu starpību, uzņēmums nedomā interpretēt, tāpēc arī tā tiek sadalīta proporcionāli dzīvokļu skaitam. «Rīgas namu pārvaldnieks» gan šajās situācijās ir tikai starpnieks, jo tas no «Rīgas ūdens» saņem kopīgā skaitītāja rādījumu un rēķina summu, kas savukārt jāiekasē no visiem dzīvokļiem.
Ūdens patēriņa starpība ir ilgstoša problēma visā valstī lielākajā daļā māju,
teica Leiškalns. "Mājas, kurās nav starpības, ir mājas, kur ūdens skaitītāji atrodas kāpņu telpā. Praktiski nav starpības skaitītājiem ar attālinātu nolasīšanu - tiem visbiežāk šī tehniskā starpība ir 5-7%. Ir mājas, kur ir strikta iekšējā kārtība un rādītājus nolasa māju vecākie vienā laikā. Visās citās mājās visbiežāk starpība ir," pastāstīja Leiškalns. "Parasti tā nav liela, bet starpība ir. Ir arī gadījumi, kad starpība pārsniedz 20 procentus."
Krists Leiškalns paskaidroja, ka par kopīgo skaitītāju darba kvalitāti rīdzinieki sūdzas reti. Pēc Leiškalna teiktā, vairumā gadījumu dzīvokļu īpašnieku inciētajās pārbaudēs nav apstiprinājusies skaitītāju nekorekta darbība. Bet ir arī gadījumi, kad apstiprinās.
Gadījumi, kad «Rīgas ūdens» skaitītāji kļūdās, atklājās lielākajā daļā pārbaužu,
ko pēc daudzu iedzīvotāju sūdzībām no pērnā rudens līdz pavasarim īstenoja Patērētāju tiesību aizsardzības centrs. Skaitītāji ārpuskārtas verifikācijai jeb pārbaudei tika izņemti dažāda tipa mājās, piemēram, vienģimeņu mājā, vairāku stāvu daudzīvokļu mājā, uzņēmuma telpās, veikalā, ražošanas uzņēmumā, kā arī dažādos Rīgas mikrorajonos - Pļavniekos, Imantā, Zolitūdē, Torņkalnā, Purvciemā, Āgenskalnā un Centra rajonā. Pēc skaitītāju noņemšanas no mājas ievada konstatēts, ka tie ir piesārņoti ar netīrumiem, tāpēc rāda kļūdaini, turklāt lielākoties patērētājiem par sliktu.
Patērētāju tiesību aizsardzības centra direktores vietniece un Preču un pakalpojumu uzraudzības departamenta direktore Linda Rinkule pastāstīja, ka neatbilstības tika atklātas pietiekami lielā skaitā, lai pārbaudes turpinātu arī 2020. gada sākumā. Lielais neatbilstību īpatsvars nav bijis atkarīgs no objekta lokācijas vai mājas veida, tādēļ
PTAC secināja, ka problēma ir sistēmiska un neaprobežojas tikai ar pārbaudītajiem skaitītājiem.
Tāpēc «Rīgas ūdens» saņēmis ne tikai pusotru tūkstoti eiro lielu naudas sodu no maksimāli iespējamajiem 2100 eiro, bet arī uzdevumu uzstādīt skaitītājus, ko neietekmē ūdens kvalitāte, vai nodrošināt filtrus pirms skaitītājiem.
Ūdensapgādes kompānija PTAC sodam un pārmetumiem nepiekrīt.
Uzņēmuma pārstāvis Artūrs Mucenieks paskaidroja, ka "Rīgas ūdens" pret PTAC sodu izteicis pretenziju un neatzīst, ka skaitītāji nebūtu lietojami. Verifikāciju veic neatkarīgs uzņēmums un nav pamata uzskatīt, ka "Rīgas ūdens" ietekmētu skaitītāju rādītājus, lai gūtu labumu, teica Mucenieks.
Taču patērētāju sargu atziņas rāda, ka iespējama ļaunprātība tomēr ir pastāvējusi. PTAC «Rīgas ūdenim» uzdevis ieviest patērētājiem godīgu strīdu izskatīšanas kārtību, kas paredz neatkarīgu mērlīdzekļu novērtēšanu gadījumos, ja pastāv aizdomas par prasībām neatbilstošu ūdens uzskaiti mājas ievadā. Pašlaik nevar veikt neatkarīgu ekspertīzi, jo skaitītājus noņem pats «Rīgas ūdens», kas pirms pārbaudes ierīces mēdz izskalot, tāpēc tad nav iespējams novērtēt faktisko mērlīdzekļa kļūdu, norāda PTAC.
«Rīgas ūdens» pārstāvis Artūrs Mucenieks gan sola, ka līdz gadumijai pētīs savus skaitītājus, jo tie, iespējams, neesot pietiekami precīzi. Taču uzskaites sistēmā savu ļaunprātību "Rīgas ūdens" nesaskata. "Rīgas ūdens" pilotprojektā 50 namos ir uzstādījis utraskaņas skaitītājus, kas ir precīzāki un ievērojami dārgāki. Tas palīdzēšot konstatēt, vai vecie skaitītāji ir jānomaina.
Secinājumus uzņēmumā plāno izdarīt līdz gada beigām.
Latvijas Nekustamā īpašuma pārvaldnieku asociācijas vadītājs Vitolds Peipiņš atzīst, ka problēmas ar ūdens skaitītājiem ir visā valstī, taču Rīgā tās ir izteiktākas, jo galvaspilsētā arī koncentrējas lielāks māju skaits.
Gan nozare, gan patērētāju tiesībsargi ir vienisprātis, ka precīzi mērījumi iespējami ar jaunākām tehnoloģijām un attālinātu rādījumu nolasīšanu, taču tas prasa būtiskus ieguldījumus, par ko savukārt jālemj pašiem dzīvokļu īpašniekiem.
