Pašvaldības uzņēmuma „Rīgas ūdens" publicētajā parādnieku sarakstā ir aptuveni 200 daudzdzīvokļu mājas. Saraksta augšgalā ar gandrīz astoņu tūkstošu latu parādu ir Tallinas ielas 85. nams. Tā ir četrstāvu daudzdzīvokļu ēka Tallinas un Lauku ielas krustojumā, kas celta aptuveni pirms gadsimta. Parādi ir arī vairākām mājām Rīgas klusajā centrā - Alberta un Antonijas ielā.
„Rīgas ūdens" pārstāvis Artūrs Mucenieks saka, ka saraksts ir nopublicēts, lai iedzīvotāji sāktu rīkoties: „Mēs vēlamies panākt to, lai iedzīvotājiem nebūtu ilgtermiņa parādu, kas var novest pie bēdīgām sekām. Mums ir precedenti, ka, bankrotējot kādam namu apsaimniekotājam, iedzīvotāji ir spiesti norēķināties. Jo saskaņā ar likumu, iedzīvotāju kopsapulce ir vienīgais tiesiskais orgāns, kas var kontrolēt viņu pilnvaroto namu apsaimniekotāju. Principā dzīvokļu īpašnieku kopsapulce ir atbildīga par to, lai tiktu veikti norēķini ar mums," sala uzņēmuma pārstāvis.
Kā uzsver Mucenieks, ja mājai ir parāds, iedzīvotājiem būtu jāsauc dzīvokļu īpašnieku kopsapulce un jārunā ar apsaimniekotāju par to, kā tas radies un ko darīt tālāk. Gadījumā, ja dzīvokļu īpašnieki ir samaksājuši par ūdeni, bet namu apsaimniekotājs nav tālāk norēķinājies ar „Rīgas ūdeni" un, piemēram, bankrotējis, tad nama iemītniekiem par ūdeni varētu nākties maksāt vēlreiz.
„Situācijas ir ļoti dažādas, kā veidojušies parādi. Daudzas ēkas ir tās, kurām parādi ir arī uzkrājušies no iepriekšējā apsaimniekotāja, kurš nav spējis norēķināties ar mums un bankrotējis. Varam atcerēties pagājušo ziemu ar bēdīgo stāstu ar SIA „Namu apsaimniekošana", kur ļoti daudzas mājas palika bez apsaimniekotāja un grūti spriest, kāds būs uzņēmuma liktenis, vai tur varēs ko piedzīt," atzīst Mucenieks.
Sarakstā gan nav nevienas „Rīgas namu pārvaldnieka" ēkas, lai gan tieši šis pašvaldības uzņēmums apsaimnieko lielāko daļu daudzdzīvokļu namu Rīgas mikrorajonos. „Rīgas ūdenī" saka, ka tur parādu pret viņiem neesot.
Izvērtējot, vai šāda parādnieku saraksta publicēšana internetā atbilst privātpersonu datu aizsardzības prasībām, Datu valsts inspekcijas direktore Signe Plūmiņa saka, ka likums, visticamāk, nav pārkāpts.
„Tieši ņemot vērā to, ka šeit nav nosauktas konkrētas personas, šādu sarakstu var publicēt. Tabulā redzama daudzdzīvokļu mājas numurs, tātad nevar runāt, ka tā ir kādam individuāla māja," skaidro Plūmiņa.
Savukārt „Rīgas ūdenī" norāda, ka atsevišķos gadījumos, kad parāds ir tik liels, ka drīzumā būs nepieciešams ūdeni atslēgt, uzņēmums konkrētā nama iemītniekiem izsūta arī vēstules ar brīdinājumiem.
