4. studija

Bittner balzams pielīdzināts alkoholam

4. studija

Informatīvais tālrunis klusē

Visiem vai tikai ticīgajiem?

Rīgas Svētā Pētera baznīca - arvien nevienam faktiski nepiederoša

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 6 gadiem.

Svētā Pētera baznīca ir Rīgas simbols un viens no tūristu apmeklētākajiem objektiem. Tādēļ reti kuram nezinātājam var ienākt prātā, ka šī varenā celtne, kopš Latvijas neatkarības atgūšanas faktiski nevienam nepieder.

Netrūkst cilvēku, kas uzskata, ka Svētā Pētera baznīca pieder draudzei vai Latvijas evaņģēliski luteriskajai baznīcai (LELB). Tomēr realitāte ir atšķirīga.

Jau kopš pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu sākuma Saeima nevar pieņemt likumu par Rīgas Svētā Pētera baznīcu. Vēsturiskā ēka nav reģistrēta Zemesgrāmatā, bet tās tiesiskais vadītājs ir Rīgas dome. Šobrīd divi no kandidātiem uz Pēterbaznīcas īpašnieka statusu ir spēruši kardinālu soli. 

Lai iegūtu īpašuma tiesības uz Svētā  Pētera baznīcu, Latvijas evaņģēliski luteriskajai baznīcai (LELB) pievienosies Vācu evaņģēliski luteriskā baznīca Latvijā.

Citiem tas raisa bažas, jo Latvijas evaņģēliski luteriskajai baznīcai ilgu laiku ir finansiālas problēmas. Valsts kultūras un pieminekļu aizsardzības inspekcijā Pētera baznīcas ēkas pašreizējo stāvokli vērtē kā apmierinošu. Valsts institūcijā nevienam nav bažu, ka luterāņu baznīca tiks galā ar Pētera baznīcas uzturēšanu. Galvenais, ka beidzot ēkai būs saimnieks.

Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas pārstāve Alma Kaurāte-Java uzsver - svarīgākais, ka piemineklim būs noteikts saimnieks. Tas nozīmē, ka no pieminekļu aizsardzības viedokļa būs skaidrs, ar kuru personu kontaktēties par ēkas uzturēšanu.

LELB virsvaldē ir gandarīti, ka mērķis pārņemt īpašumā Pētera baznīcu pamudinājis atjaunot vēsturisko patiesību - Latvijas luteriskajai baznīcai pievienosies Vācu luteriskā baznīca Latvijā. Par baznīcas spēju uzturēt savu dievnamu bažu nav. Finansiālā stabilitāte ir atgūta, nopietnu parādsaistību vairs nav, un pēdējo trīs gadu laikā baznīca strādā ar bezdeficīta budžetu. Turklāt nedrīkstot jaukt divas lietas – ēku atjaunošanu un ēku uzturēšanu.

Doma baznīca līdzīgi kā Pēterbaznīca ir nams, kur rodas ieņēmumi un ikdienas uzturēšanu ar to var segt, saka LELB virsvaldes sekretārs Romāns Ganiņš. "Mums ir pieredze, un redzam, ka ir iespēja to izdarīt, mēs par to neuztraucamies," pārliecināts ir Ganiņš.

Ne viens vien rīdzinieks tomēr uzskata, ka Pētera baznīcai kā arhitektūras piemineklim jāpieder Rīgas pilsētai. 

Kā pozitīvu piemēru, ka savienot gan draudzes, gan aktīvu kultūras un tūrisma darbu, piesauc Doma baznīcu, taču šāda līdzāspastāvēšana lielākā vai mazākā mērā novērojama visās baznīcās Latvijā. 

Rīgas Doma baznīcas mācītājs Elijs Godiņš saka, ka galvenais ir pamatojums, kāpēc koncertam vai citam pasākumam jānotiek baznīcā un kāpēc tieši Doma baznīcā. "Jautājums ir par robežām, kas ir visās lietās. Tas ir dabīgi. Neviens negaida, ka baznīcā būs tirgus," viņš saka.

Latvijas evaņģēliski luteriskā baznīca cer, ka juridiskos jautājumus par Pētera baznīcas pārņemšanu īpašumā izdosies nokārtot gada laikā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti