De Facto

Rīgas dome: vicemēri gāzti, koalīcija brūk

De Facto

Grib pievilkt jostas zāļu lieltirgotājiem

Rīgas strūklaku remonts – RD valdošās koalīcijas kompanjona rokās

Rīgas strūklaku apkope pēc nonākšanas privātās rokās ievērojami sadārdzinās

Pirms diviem gadiem Rīgas domes Mājokļu un vides departaments nolēma Rīgā esošo strūklaku uzturēšanu, apkopi un remontu nodot ārpakalpojumā, taču kopš tā brīža izdevumi par strūklaku uzturēšanu un remontu ievērojami pieauguši. Latvijas Televīzijas raidījums “De facto” ziņo, ka strūklaku ikdienas apkope, kā arī remonta darbi uzticēti uzņēmējam Renāram Rutkim, kurš ir sens Rīgā valdošās koalīcijas kompanjons un iekūlies ne vienā vien skandālā.

Ap gadu miju sociālos tīklus un medijus pāršalca neslēpts sašutums par sabojāto Vērmanes dārza strūklakas “Gadalaiki” izskatu. Betonētais baseins bija izklāts ar košām, zili raibām flīzēm, un tas nu vairāk līdzinās kādas dienvidu viesnīcas baseinam. Tieši tas bija iemesls izpētīt, kam un kādēļ uzticētas Rīgas strūklakas. 

Līdz 2018. gadam Mājokļu un vides departaments par Rīgas strūklakām rūpējās pats. Bet tad nolēma, ka tas nav izdevīgi, labāk uzticēt privātajiem.

Audits esot apliecinājis, ka pārmaiņas došot vairāku tūkstošu ietaupījumu. Ar auditu gan nav iespējams iepazīties, jo uz papīra šie skaitļi un aprēķini nav uzlikti.

Departamenta vadītājs Anatolijs Aļeksejenko ("Gods kalpot Rīgai) apgalvo, ka ietaupījums varētu būt no 10 līdz 20 tūkstošiem, “Sanāca, ka mēs ietaupīsim, un ietaupām," apgalvoja Aļeksejenko.

Tomēr fakti liecina par pretējo.

2017. gadā strūklaku uzturēšanas un remonta izmaksas (ieskaitot komunālos maksājumus) bija 50 840 eiro, bet 2018. gadā tie bija jau 126 759 eiro (strūklakas apkalpoja SIA “Ra Sea”), bet 2019. gadā 170 728 eiro (pakalpojumu sniedz “Posiitum”). Pašvaldība izmaksu pieaugumu skaidro ar strūklaku sakārtošanu sakarā ar simtgadi un hidroizolācijas maiņu pēc iepriekšējās ziemas.

2018. gadā notikušajā iepirkumā par strūklaku apsaimniekošanu uzvarēja sia “Ra Sea”, kas pieder  uzņēmējam Renāram Rutkim. “De facto” iepriekš ziņoja, ka Rutka vadītā firma ”Sfagnum” kļuva par “Rīgas mežu” biznesa partneri, bez izsoles tiekot pie iespējas strādāt ar gandrīz 200 miljonus vērtiem kūdras resursiem.

Rutkis bija atzīts par aizdomās turēto un arī apsūdzēts saistībā ar vairākiem tobrīd domei piederošā uzņēmuma “Ceļu pārvalde” darījumiem par pakalpojumu un izejmateriālu iegādi. Tai skaitā bija divas epizodes par starpniecību kukuļdošanā. Vēlāk lietu pret Rutki izbeidza, jo neizdevās iegūt pietiekami daudz pierādījumu.

2010. gadā Rutkis partijai “Saskaņa” ziedoja 24 188 eiro.

“Pirmo reizi no jums tagad to dzirdu,” teica Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta direktors Anatolijs Aļeksejenko. Viņš apliecina, ka personīgi pazīst Renāru Rutki. “Skaidrs, ka pazīstu, jo viņš bija uzvarētājs un ar visiem uzvarētājiem mums ir sanāksmes,” sacīja Aļeksejenko.

Rutkis telefonsarunā noliedza pietuvinātību pašvaldības politiķiem.

2018. gadā līgums ar “Ra Sea” paredzēja strūklaku apsaimniekošanu uz vienu gadu, tam tērējot 28 500 eiro. Tā paša gada rudenī Mājokļu un vides departaments sludināja nākamo konkursu. Uzvarētājs - nu jau cita Rutkim piederoša firma “Posiitum”. Šis līgums noslēgts uz trim gadiem, tā summa – 143 000 eiro. Tas nozīmē, ka strūklaku apsaimniekošanas piedāvājums jau bija kļuvis daudz dārgāks – vidēji viena gada periodam paredzot aptuveni 48 tūkstošus eiro. Tobrīd nesen dibinātais “Posiitum” kā apakšuzņēmēju norādīja otru Rutka firmu “Ra Sea”, kas vinnēja pirmajā iepirkumā. Tai tagad uzrādīts gandrīz 60 tūkstošu eiro (59 544) nodokļu parāds. Iepirkuma laikā tai parādu nebija.

Aļeksejenko teiktais gan atklāj, ka sākotnēji ar privāto partneri “gājis grūti”,

jo tas neesot zinājis, ka strūklakas jātīra trīsreiz dienā, it īpaši rudenī – domājuši, ka pietiks vienreiz divās dienās. Taču tas nesaskan ar iepirkuma līgumā noteiktajām prasībām, kur jau paredzēta strūklaku apkope trīsreiz dienā.

Savukārt aizvadītajā rudenī Rutka firma “Posiitum” tika pie vēl viena iepirkuma – trīs strūklaku remonta Esplanādē un Vērmanes dārzā par gandrīz 50 tūkstošiem eiro (48 666). Šī iepirkuma rezultātā Vērmanes dārza strūklakas “Gadalaiki” tika pie koši zilā baseina, kas izraisījis pretenzijas ne vien no garāmgājējiem, bet arī kultūras pieminekļu sargiem.

Flīzes paredzēts izklāt arī Esplanādes strūklakās.

Iepirkums noslēdzās novembra beigās, un līgums paredzēja, ka remonts jāpabeidz 30 dienu laikā un, visticamāk, Vērmanes dārza strūklakas baseins tika remontēts lielā steigā. Abi pārējie objekti Esplanādē tobrīd nebija iesākti. To remonts sākts vēlāk.

Flīžu ieklāšanu esošā betona vietā līgumā paredzējis Mājokļu un vides departaments. Flīžu krāsa nav minēta. Rutkis no komentāriem klātienē atteicās un nebija atrodams ne firmu juridiskajā adresē, ne birojā. Vispārīgas atbildes uz jautājumiem atsūtīja rakstiski. No SIA “Posiitum” atbildēm “De facto”: “Strūklakas “Gadalaiki” atjaunošanas darbi veikti atbilstoši līgumam un pasūtītāja darba uzdevumam, par izvēlēto materiālu pasūtītājs bija informēts.”

“Es pieņēmu lēmumu vienu reizi iztaisīt kārtīgu remontu, celtnieki kļūdījās ar to krāsu, bet viņi pat nepadomāja - zilajai krāsai virsū būs speciāla krāsa – epoksīda uzlikta, kuru vajadzēs, varbūt varbūt vajadzēs pārkrāsot vienreiz 10 gados,” teica Aļeksejenko.

Mājokļu un vides departaments tagad Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldei piedāvā vairākus variantus, kā flīzes pārkrāsot,

un nosūtīti vairāki iespējamā krāsojuma paraugi. Taču kultūras mantojuma sargātāji šobrīd sliecas par labu flīžu noņemšanai, lai atjaunotu vēsturisko izskatu.

“Es ļoti apšaubu, vai mani kolēģi no arhitektūras un mākslas daļas piekritīs tādam risinājumam kā tikai pārkrāsošana,” paskaidroja Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes Rīgas reģionālās nodaļas vadītājs Jānis Asaris.

Ja šādā par kultūras mantojumu atzītā objektā viens segums tiek nomainīts ar citu, tas noteikti bija jāsaskaņo ar Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldi. Tas izdarīts nav. Departamenta vadītājs neuzskatīja to par nepieciešamu. “Ja mēs aiztiekam skulptūras, tad viennozīmīgi bija jāsaskaņo.

Baseins nav vēsturisks. Baseins ir baseins," klāstīja Aļeksejenko.

Tam pārliecinoši oponē Asaris, norādot, ka "ne tikai pati skulptūra ir valsts nozīmes mākslas piemineklis.., bet viss Vērmanes dārzs galu galā ir valsts aizsargājams kultūras piemineklis, un tātad šajās teritorijās visas šīs darbības ir jāsaskaņo arī ar pārvaldi.”

“De facto” izpētīja, ka Rutka firma “Posiitum” dibināta 2018. gada augustā, dažus mēnešus pirms dalības konkursā par strūklaku apkopi. Gada pārskats liecina, ka jau pirmajos četros darbības mēnešos uzņēmums, sniedzot būvniecības pakalpojumus, spējis apgrozīt vairāk nekā pusmiljonu eiro (532 543 eiro), tikai desmito daļu pakalpojuma viņi snieguši saviem spēkiem. Toties uzrādīta fantastiska peļņa – 351 tūkstotis eiro.

Būvniecības informācijas sistēma rāda, ka firmai ir reģistrēts viens būvspeciālists. Pati firma par tās kapacitāti konkrētu atbildi nesniedz, vien norāda, ka strādā vairākos privātos objektos un tajos pavisam nodarbināti ap simt cilvēku.

Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) datu bāze liecina, ka uzņēmumam pieder divi luksusa klases BMW automobiļi un viens "Lexus", bet neviens komercauto. Pērn “Posiitum” uzvarējis vēl vienā Mājokļu un vides departamenta konkursā – kopā ar e-talona ieviesēja “Rīgas kartes” ilggadējo partneri “BMS Tehnoloģijas” viņi tikuši pie iespējas par 12 miljoniem eiro remontēt pašvaldības dzīvojamo fondu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti