Dienas notikumu apskats

Atbildīgos par kļūdām e-veselības ieviešanā meklēs tālā pagātnē

Dienas notikumu apskats

Ukraina aizliedz iebraukt valstī Eirovīzijas Krievijas pārstāvei Samoilovai

Rīgas staciju «Rail Baltica» mērķiem pārbūvēs pēc Dānijas arhitektu meta

Rīgas staciju «Rail Baltica» mērķiem pārbūvēs pēc Dānijas arhitektu meta

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 7 gadiem.

Projektā "Rail Baltica" Rīgas centrālā dzelzceļa stacija un pašreizējais sliežu ceļu uzbērums pārmaiņas piedzīvos pēc Dānijas arhitektu biroja “PLH Arkitekter” meta, pēc kura tiks būvēts arī jauns tilts pār Daugavu. Tā atzinusi metu konkursa žūrija. Tikmēr Latvijas arhitekti ceļ trauksmi, ka nav padomāts par plašāku stacijas apkaimes attīstību.

Metu konkursa noslēgumā naudas balvās šodien tika sadalīti 150 tūkstoši eiro. Konkurss palika bez pirmās vietas ieguvēja, tomēr Dānijas arhitektu biroja «PLH Arkitekter» mets atzīts par atbilstošāko, lai projektā «Rail Baltica» Rīgā īstenotu gandrīz 200 miljonus eiro vērtus darbus.

Pēc dāņu plāniem tiks pārveidota Rīgas centrālā dzelzceļa stacija, aizvākts uzbērums zem sliežu ceļiem un būvēta estakāde, kā arī celts jauns tilts pār Daugavu.

Kā stāsta projekta īstenotāja uzņēmuma «Eiropas dzelzceļa līnijas» Attīstības departamenta direktors Agnis Driksna, «Rail Baltica» projekts «būs kā grūdiens, lai stacija kļūtu par patiešām multimodālu transporta mezglu». «Rīgas centrālā stacija iegūs jaunu veidolu, tā kļūs moderna un laikmetīga. Atbilstoši dāņu metam pirmajā vietā ir likts cilvēks – cilvēka piekļuve stacijai un transportam,» saka Driksna.

Pašlaik neesot šaubu, ka līdz 2022. gada beigām projekts tiks īstenots, jo darbi ritot atbilstoši laika grafikam.

''Eiropas dzelzceļa līnijas'' Attīstības departamenta direktors Agnis Driksna
00:00 / 01:03
Lejuplādēt

Tikmēr metu konkursa žūrijas vadītājs arhitekts Jānis Dripe runā par to, ka līdz ar «Rail Baltica» vērienīgo projektu sakārtojama un attīstāma būtu arī stacijas apkaime. «Kopš brīža, kad tika norakti Rīgas aizsardzības vaļņi un Vecrīga kļuva par Rīgas centra sastāvdaļu, šis ir otrs tik liels pilsētbūvniecības pārveidojums Rīgas vēsturē –

mēs norokam uzbērumu un apvienojam divas pilsētas daļas. Šī iespēja ir jāizmanto!» uzsver Dripe.

Arhitekts Dripe atgādina, ka vēl metu konkursa piedāvājumu atvēršanas laikā novembrī bijušas sarunas ar Rīgas mēru un Satiksmes ministriju, kas piekritusi veidot starpinstitucionālu koordinācijas padomi, kam jāplāno visas apkaimes attīstība. «To mēs ierakstījām trekniem burtiem žūrijas lēmumā,» saka Dripe.

Tomēr Rīgas vadības šajā pasākumā nebija, arī satiksmes ministrs Uldis Augulis (Zaļo un zemnieku savienība), lai gan dalībnieku sarakstā minēts, neieradās.

Latvijas arhitektu apvienības "O+R+V+E+L" pārstāvis arhitekts Pēteris Bajārs pauž bažas, ka dialoga trūkuma dēļ stacijas apkaime paliks tikpat degradēta kā pašlaik. «Tā ir tā lielākā sāpe, jo starp institūcijām nenotiek sarunas. Šodien tika doti solījumi, ka tas viss notiks, taču kopš konkursa žūrijas vērtējuma ir pagājuši četri mēneši. Kas tad notika šajā laikā?» retoriski vaicā arhitekts Bajārs.

Latvijas kompānija piedāvājums bijis vērienīgāks, vienlaikus pārveidot arī stacijas laukumu un citas vietas, bet tiltu piemērot arī gājējiem un velosipēdistiem. «Domāju, ka arī šie projekti noguls plauktiņos, ķekša pēc viņi ir bijuši, mēs pilsētas domes prasību esam izpildījuši, vīziju esam uztaisījuši, bet tās realizācija nevienam nav saistoša. Un tās iecerētās pārmaiņas, stacijas laukuma atbrīvošana no nelaimīgajām spēļu zālēm, barjeras, ko veido šie gājēju tuneļi, tie tā arī izpaliks,» saka arhitekts Bajārs.

Baltijas valstu kopuzņēmuma «RB Rail» valdes priekšsēdētāja Baiba Rubesa uzsver, ka projekta nauda paredzēta konkrētam mērķim, bet ne visu Rīgas problēmu risināšanai. Viņa norāda, ka tieši Rīgai jāuzņemas vadošā loma stacijas apkaimes attīstībai. «Iedzīvotājiem varbūt vajadzētu paprasīt saviem priekšstāvjiem pilsētā, kā viņi saredz šī milzīgā areāla attīstību. Citās pilsētās, kad šāds projekts iekrīt valstij klēpī, ļoti stratēģiski padomā par to, kā varētu visu vidi mainīt,» skaidro Rubesa.

Taču Rīga un Satiksmes ministrija par saviem plāniem pašlaik nerunā.

Neatbildēts ir, piemēram, jautājums, kurp uz būvdarbu laiku tiks pārcelta Rīgas autoosta un vai tā maz atgriezīsies pašreizējā vietā.

Iepriekš metu konkurss par „Rail Baltica” Rīgas dzelzceļa tilta un Rīgas centrālā multimodālā sabiedriskā transporta mezgla kompleksas apbūves ieceri 28.novembrī tika noslēgts bez uzvarētāja. Tā vietā žūrija izraudzījās divus otrās vietas ieguvējus – dāņu un vietējā arhitektu biroja piedāvājumus.  Par līdzvērtīgiem uzvarētājiem tika atzīti metu konkursa noslēguma pasākumā nepārstāvētā dāņu arhitektu biroja „PLH Arkitekter” un vietējā biroja „Outofbox” darbi. Un tika dots laiks, lai projektus uzlabotu. 

"Rail Baltica" projekts paredz Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas izbūvi Baltijas valstīs.

Ātrgaitas dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" būvniecības sagatavošanas darbus Latvijā un Igaunijā plānots uzsākt 2018.gadā, bet reāla dzelzceļa līnijas izbūve varētu sākties 2019.-2020.gadā.

Baltijas valstu dažādie viedokļi par "Rail Baltica" attīstību iezīmējās arī diskusijās par to, kā projektā notiks iepirkumi. Galu galā 7.septembrī Baltijas valstis un "RB Rail" panāca vienošanos, ka daļa iepirkumu notiks caur kopuzņēmumu jeb konsolidēti un daļa nacionālā līmenī.  

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti