Ceturtdien Matīss tikās ar Ušakovu un pirms tikšanās viņš Latvijas Radio apliecināja, ka “Rīgas satiksmei” draud maksātnespēja, bet kapitāldaļas turētājs jeb Rīgas dome līdz šim atbalstu nav sniegusi, un viņš neizslēdz iespēju atstāt uzņēmuma vadītāja amatu. Matīss atzina, ka domei prasīs papildu 13 miljonu eiro dotāciju, līdz ar to tā sasniegs 135 miljonus eiro.
Matīss pastāstīja, ka neauditētais pagājušā gada pārskats liecina, ka uzņēmuma zaudējumi sasniedza sešus miljonus. Viņš atgādināja, ka pērn decembrī stājās spēkā uzņēmumam neizdevīgais līgums ar “Rīgas mikroautobusu satiksmi”, kas nes sešu miljonu eiro zaudējumus.
Pēc korupcijas skandāla “Rīgas satiksmē” jaunus naudas izšķērdēšanas gadījumu atklājis kompānijas “Ernst&Young” audits. Trīs miljoni pārmaksāti par neizdevīgu degvielas iepirkumu no ofšoriem. Kredīts zemās grīdas tramvaju iepirkumam tērēts algām, savukārt e-talonu sistēmas uzturēšanai iztērēti 40% no biļetēs iekasētās naudas.
“Rīgas satiksme” ir maksātnespējas priekšā, tāpēc ir sasaukta akcionāru sapulce, lai informētu viņus par situāciju, bet tālākā rīcība būs atkarīga no akcionāru lēmuma.
Matīss sacīja, ka viņš nav “visu mēslu savācējs, kas tur ievārīti pa padsmit gadiem”.
Viņš solīja ļoti rūpīgi pārdomāt, vai “turpināt vai neturpināt strādāt šajā uzņēmumā šajā situācija, it sevišķi, ja šeit nebūs akcionāru atbalsta un Rīgas domes atbalsta”, kura meklējumi līdz šim bijuši “kā ar galvu pret sienu”.
“Tarifu apstiprināšana, pašizmaksu apstiprināšana - līdz šim viss gājis kā pa celmiem. Ir lietas, ko var izdarīt cilvēks, un ir lietas, ko nevar izdarīt. Arī valdē mēs nevaram pieņemt visus lēmumus,” sacīja Matīss.
“Ir situācijas, kurās var strādāt, ir situācijas, kurās nevar strādāt, es ļoti rūpīgu pārdomāšu par savu turpmāko darbību šajā uzņēmumā,” sacīja Matīss, norādot, ka tas “aizņems stundas”.
Savukārt pēc tikšanās ar Ušakovu Matīss atzina, ka turpinās vadīt "Rīgas satiksmi". Matīss pauda, ka uzņēmumā ir jārisina ļoti daudzas problēmas un viena no tām ir finansējums. Daudzas lietas "Rīgas satiksme" viena pati izdarīt nevar, bet šobrīd ir saņemts akcionāru atbalsts. Savukārt Ušakovs stāstīja, ka nav pamata runāt par to, ka galvaspilsētai un uzņēmumam draudētu nestabilitāte.
"Mēs turpinām strādāt. Pirmā prioritāte - lai uzņēmums darbotos. Lai rīdziniekiem būtu sabiedriskais transports. Vienošanās tāda, ka
finansējums tiks atrasts un iespējamās grūtības tiks pārvarētas," teica Matīss.
Matīss arī atzina, ka situācija "Rīgas satiksmē" ir diezgan bēdīga. "Jāmaksā rēķini, jānodrošina darbiniekiem atalgojums. Ja neko neietaupām - deficīts ir 36 miljoni," teica Matīss. Viena no lielākajām problēmām ir šobrīd ir nepieņemtais "Rīgas satiksmes" budžets un uzņēmumam jāstrādā ar 1/12 daļu no pagājušā gada budžeta. Šī starpība pirmajos divos mēnešos ir radījusi zaudējumus.
Matīss gan uzsvēra, ka tuvākajā laikā nebūs gaidāms sabiedriskā transporta biļešu cenu kāpums.
Rīgas mērs Nils Ušakovs sacīja, ka pašvaldības budžetu plānots pieņemt 27. martā. “Vienlaicīgi mēs saprotam, ka valsts budžeta projekts tiks iesniegts tikai 8. martā, un visdrīzāk, tiks pieņemts aprīlī. Bet pašvaldība savu budžetu pieņems 27. martā.” Ušakovs uzsvēra, ka svarīgi piektdien pieņemt lēmumu par uzņēmuma finansējumu, kas ir līdzīgs pagājušā gada līmenim.
"Mēs strādāsim pie pasākumiem, lai nodrošinātu uzņēmuma funkcionēšanu, nodrošinātu visas atlaides, nodrošinātu vismaz esošajā līmenī pakalpojuma kvalitāti," teica Ušakovs.
Ušakovam kā kapitāldaļu turētāja pārstāvim līdz piektdienas sanāksmei jāatrod papildu vajadzīgie 13 miljoni eiro, bez kuriem draudot arī kreditoru vēršanās ar prasījumiem atdot aizdevumus. Tomēr tikpat būtiska var izrādīties izšķiršanās, ko darīt ar «Rīgas satiksmes» valdi, kuras daļa savulaik piedalījusies tādu lēmumu pieņemšanā, kas kompāniju noveduši līdz bankrota pazīmēm.
Kaut arī nojaušams saspīlējums «Rīgas satiksmes» vadības attiecībās, Ušakovs par personāliju izmaiņām valdē ir izvairīgs.
Par galvaspilsētas finanšu situāciju Rīgas domes vadībai kārtējo paskaidrojumu pieprasījis pašvaldību lietu ministrs Juris Pūce no «Attīstībai/Par!». Tikmēr bez skaidrojuma ir palikuši Rīgas domnieki – šopēcpusdien sasauktajā Satiksmes lietu komitejas ārkārtas sēdē tika izsludināts pārtraukums līdz 6. martam, jo uz to it kā saspringtas darbdienas dēļ neieradās «Rīgas satiksmes» vadītājs Matīss, kam domnieki bija jāiepazīstina ar situāciju uzņēmumā. Opozīcija to uzskata par varas demonstrāciju.
“Šobrīd, kad ir faktiski ārkārtas situācija un “Rīgas satiksme”, kā pats Matīsa kungs teica, ir maksātnespējas priekšvakarā, deputāti ir gatavi nākt vakarā vai jebkurā izdevīgā laikā, kad [Matīss] var tikt, bet skaidrs, ka pozīcija turpina izmantot slēpšanas taktiku,” komentēja opozīcijas deputāts Vilnis Ķirsis (“Vienotība”).
KONTEKSTS:
Rīgas pašvaldības uzņēmums "Rīgas satiksme" pastiprinātā sabiedrības uzmanības lokā nonāca saistībā ar tā saukto "Rīgas satiksmes" korupcijas lietu. Saistībā ar šo lietu pērn decembra vidū atkāpās "Rīgas satiksmes" valde, bet tās bijušais ilggadējais vadītājs Leons Bemhens nedaudz vēlāk tika apcietināts. Lietas ietvaros apcietinātas piecas personas un veikti vairāki desmiti kratīšanu, tajā skaitā arī Rīgas mēra kabinetā un dzīvesvietā.
Par uzņēmuma pagaidu vadītāju iecelts Matīss.
Iepriekš uzmanību pievērsa arī 96 miljonu eiro līgums par «mikriņiem» Rīgā, kurš pēc teju divus gadus ilgas sarunu procedūras uz astoņiem gadiem noslēgts ar SIA "Rīgas mikroautobusu satiksme".
Tāpat katru gadu apspriestas arī miljonus lielas dotācijas uzņēmumam, piemēram, pērn novembrī uzņēmumam piešķirti vēl 22,5 miljoni eiro, līdz ar to 2018.gadā kopumā “Rīgas satiksme” no rīdzinieku naudas saņēma vairāk nekā 120 miljonus eiro. Uzņēmumā skaidroja, ka tam pieaugušas izmaksas gan nodokļu izmaiņu, gan degvielas cenas dēļ.
