De Facto

Cik pilns atstāts Rīgas maks?

De Facto

De Facto

«Rīgas satiksmes» iepirkumu lietā ātra atrisinājuma nebūs

«Rīgas satiksmes» iepirkumu lietā ātra atrisinājuma nebūs

Pirms Rīgas domes ārkārtas vēlēšanām Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) nav jaunas informācijas, ko atklāt par "Rīgas satiksmes" iepirkumu lietu, kas pirms gandrīz diviem gadiem iezvanīja "Saskaņas" un "Gods kalpot Rīgai" varas norietu Rīgā. Lietā tiek izmeklētas aizdomas par kukuļu maksāšanu Rīgas domes amatpersonām, taču, cik zināms, politiķu aizdomās turēto sarakstā nav. Bijušajam mēram Nilam Ušakovam inkriminē vienīgi neatļautas ierīces glabāšanu, šovakar ziņo LTV raidījums "de facto".

ĪSUMĀ:

  • KNAB 2018. gada nogalē Rīgas domes struktūrās izvērsa plašas kratīšanas;
  • Ne Ušakovam, ne Amerikam “Rīgas satiksmes” iepirkumu lietā neko neinkriminē;
  • Kopš aizturēšanām "Rīgas satiksmes" tramvaju, trolejbusu un autobusu iepirkumu lietā pagājis vairāk nekā pusotrs gads, taču KNAB nav nekā jauna, ko pastāstīt par izmeklēšanu.

KNAB 2018.gada pašā nogalē izvērsa plašas kratīšanas un aizturēšanas, kas iezīmēja Ušakova vadītās domes beigu sākumu. Izmeklējot lietu par kukuļošanu 270 miljonus eiro vērtos “Rīgas satiksmes” transportlīdzekļu iepirkumos, tika apcietināti ilggadējais “Rīgas satiksmes” valdes priekšsēdētājs Leons Bemhens, uzņēmējs Māris Martinsons, tramvaju ražotāja “Škoda Transportation” pārstāvis Vladislavs Kozaks un vairāki citi.

Kratīšanas notika arī Rīgas domē. KNAB darbinieki pabija arī vicemēra Andra Amerika (GKR) mājās. Nākamajā nedēļā viņš atkāpās no amata, paziņojumā paužot, ka viņa pazīšanās ar uzņēmēju Martinsonu ir cēlonis aizdomām pret Ameriku, bet viņš noliedza, ka būtu pārkāpis likumu.

Mēnesi vēlāk izmeklētāji apciemoja arī domes priekšsēdētāju Ušakovu gan darba kabinetā, gan dzīvesvietā. Pēc tam Ušakovs žurnālistiem neatklāja, kas KNAB darbiniekus interesēja, bet uzsvēra, ka viņa "sirdsapziņa ir tīra".

Pēc pāris mēnešiem vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce atstādināja Ušakovu no mēra pienākumiem, cita starpā par “Rīgas satiksmei” piešķirtās naudas izlietojumu. Ušakovs lēmumu pārsūdzēja, bet pirmo tiesu zaudēja. Maijā viņš aizgāja no amata pavisam, lai kopā ar Ameriku kandidētu uz Eiroparlamentu, kur abi arī tika ievēlēti.

Cik zināms, ne Ušakovam, ne Amerikam “Rīgas satiksmes” iepirkumu lietā neko neinkriminē, taču Ušakovam ir aizdomās turamā statuss lietā par slepenu noklausīšanās vai novērošanas ierīci, kas atrasta kratīšanas laikā viņa kabinetā suvenīru plauktā.

Vēl vienu kriminālprocesu KNAB pērn ierosināja, izlasot rīkojumu, ar kuru Ušakovs tika atstādināts. Dokumentā mēram tika pārmestas vairākas lietas, piemēram, tas, ka 2017.gadā domes piešķirtie 18 miljoni eiro netika ieguldīti “Rīgas satiksmes” kapitālā, bet iztērēti zaudējumu segšanai. Lietu KNAB sāka pēc krimināllikuma nodaļas par noziedzīgiem nodarījumiem valsts institūciju dienestā.

Ušakova advokātam Viktoram Tihonovam nav skaidrs, ko tieši KNAB šajā sakarā izmeklē, bet viņš atzīmē, ka šos jautājumus jau vērtē tiesa, kurā Ušakovs apstrīdējis savu atstādināšanu.

"Ja tas tiešām ir strīds par to, vai atspoguļots tāds vai citāds cipars ir vai nav, tā nav KNAB kompetence, ne funkcija, ne nepieciešamība tērēt nodokļu maksātāju naudu, izmeklējot ir vai nav pareizi grāmatots. Ušakova pienākumi nekad nav bijuši vest domes grāmatvedību," saka Tihonovs.

Galvenajā “Rīgas satiksmes” iepirkumu lietā apcietinātie pērn cits ātrāk, cits vēlāk tika atbrīvoti.

Lietas atrisinājumu nesagaidījis, nomira aizdomās turētais "Rīgas satiksmes" bijušais iepirkumu speciālists Igors Volkinšteins, kurš arī nestājās tiesas priekšā mazāk nozīmīgā lietā par “Rīgas satiksmes” degvielas kartes izmantošanu privātām vajadzībām.

Aizdomās turētais uzņēmējs Martinsons pa šo laiku panācis, ka Eiropas Cilvēktiesību tiesa ierosina lietu par viņa turēšanu apcietinājumā. Par pašu izmeklēšanu Martinsona advokātam ziņu neesot, bet klienta lomu darījumos viņš negrib izklāstīt.

"Kriminālprocesa sākumā, kad notika tā saucamā aktīvā fāze šajā izmeklēšanā, mēs savus argumentus esam snieguši, norādījuši uz apstākļiem, kas pierāda, ka šīs izteiktās aizdomas bijušas nepamatotas. Līdz ar to faktiski papildus jautājumi nav nekādi bijuši, neko citu es jums pateikt nevaru," pauž Martinsona advokāts Didzis Vilemsons.

Martinsonu vieno darījuma attiecības ar lietā aizdomās turēto Elīnu Kokinu, kurai savukārt bija kopuzņēmums ar citiem iesaistītajiem - ar “Škoda Transportation” darbinieku Kozaku un “GKR” biedru un “Saskaņas” ziedotāju Aleksandru Krjačeku. Saskaņā ar zemesgrāmatu, Martinsons aizdevis 200 tūkstošus eiro ar 10% gada likmi, un Kokinas privātmāja ieķīlāta par labu Martinsonam.

Kopš aizturēšanām "Rīgas satiksmes" tramvaju, trolejbusu un autobusu iepirkumu lietā pagājis vairāk nekā pusotrs gads, taču KNAB nav nekā jauna, ko pastāstīt par izmeklēšanu.

"Šī ir starptautiska lieta. Tā, iespējams, ir lielākā lieta pēc apjoma, kas ir KNAB lietvedībā. Mēs diezgan lielus resursus no biroja veltām, lai šo lietu turpinātu un virzītu, ir iesaistītas citu valstu iestādes, prokuratūras, arī Latvijas iestādes. Tas nav nekas tāds, ka ir divi gadi pagājuši un nav joprojām rezultāta," šonedēļ Latvijas Radio skaidroja KNAB priekšnieks Jēkabs Straume.

Jaunais ģenerālprokurors Juris Stukāns jau rudenī sagaida skaidrību par skaļāko lietu perspektīvām, tajā skaitā “Rīgas satiksmes” lietu: "Diemžēl šodien izmeklētāji, prokurori ir atvaļinājumos. Mēneša laikā es nevarēju izglābt visu Latviju, visas lietas izrunāt un saprast," pauda Stukāns.

Stukāns lēš, ka rudenī ar iesaistītajiem izmeklētājiem un prokuroriem lietas perspektīvas pārrunās.

Viņš neslēpj, ka arī viņam nav skaidrība par vienu otru izmeklēšanas darbību: "Līdz šodienai sabiedrība nevar saprast, kāpēc vajadzēja izkratīt Ušakova dzīvesvietu, un neviens nevar pateikt, kur tad ir tas rezultāts."

Šajā laikā “Rīgas satiksmei” nav piedāvāts kļūt par cietušajiem lietā, apliecina uzņēmumā. Tikmēr “Rīgas satiksmes” nolīgti advokāti pašlaik vērtē, vai celt civilprasību pret bijušajiem valžu locekļiem par pēdējos 10 gados pieņemtajiem lēmumiem.

Uzņēmuma nolīgtais advokāts Jānis Kārkliņš apstiprina, ka "izskatās, ka būs pamats" vērst prasību, tomēr viņš vēl nevar nosaukt ne uzvārdus, ne nodarītos zaudējumus. "Tas, ko es varu pateikt, ka, visticamāk, nebeigsies ar mūsu biroja secinājumu, ka viss ir bijis kārtībā," saka Kārkliņš.

Par prasību pret bijušajiem valdes locekļiem “Rīgas satiksme” sola izlemt aptuveni mēneša laikā. Uzņēmumā neizslēdz, ka varētu atklāties arī darījumi, par kuriem vajadzēs informēt izmeklēšanas iestādes.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti