Rīgas Pašvaldības izveidotā interneta vietnē, kur apkopoti visi pilsētas grausti, par nama Katlakalna ielā 11E sakārtošanu atdots visvairāk balsu. Sešstāvu ēka patiesi izskatās pēc grausta – tā ir tukša, trūkst vairāku logu, fasādi sedz zaļš siets. Balsojums interneta vietnē nozīmē, ka, iespējams, tieši šo ēku pašvaldība sakārtos nākamo.
Šī ēka ir viena no vairāk nekā četrsimt Rīgas vidi degradējošiem objektiem. Līdzīgi kā lielākā daļa tā pieder privātīpašniekam. Pagājušajā gadā, lai piespiestu īpašumu sakārtot, aptuveni pusei graustu piemērota paaugstināta nodokļu likme, stāsta Rīgas domes Īpašuma departamenta direktors Oļegs Burovs.
„Daži no viņiem sniedz mums informāciju par ēkas tehnisko stāvokli, daži nereaģē un vispār neatbild uz vēstulēm. Ja viņš nereaģē ne uz mūsu brīdinājumiem, ne uz sodiem, ko viņš saņem no administratīvās inspekcijas un pašvaldības policijas, mēs piemērojam paaugstinātu nodokļu likmi. Ja vienalga viņš nereaģē, tad mēs pieņemam domes lēmumu par ēkas piespiedu sakārtošanu jeb nojaukšanu,” skaidro Burovs.
Tādu gadījumu gan neesot daudz, jo pēdējos gados arvien pieaug to ēku skaits, kas pēc brīdinājuma tiek sakārtotas. Tam par iemeslu Burovs sauc tieši nodokļa paaugstinājumu. Lai nesakārtoto īpašumu skaits samazinātos vēl vairāk, no šī gada janvāra nodokli paaugstinās arī nesakoptam zemes gabalam.
Pagājušā gadā Rīgas pašvaldība no graustu īpašniekiem saņēmusi vairāk nekā vienu miljonu eiro. Ieņēmumi ar katru gadu arvien palielinās, stāsta pašvaldības Ieņēmumu pārvaldes priekšnieks Ilmārs Ziedonis.
„Nekustamā īpašuma īpašnieki nevilcinās ar šo paaugstinātā nodokļa nomaksu. Protams, viņi mēģina izmantot iespējas, kas likumā noteiktas, apstrīd šos lēmumus. Bieži vien, it kā atliekot nodokļu samaksu, īpašniekam tieši tiek radīti papildu izdevumi,” saka Ziedonis.
Aptuveni četri procenti Rīgas vidi degradējošo objektu ir valsts īpašumā. Tās pārsvarā ir vēsturiskas ēkas. Atrast uzturētāju tām nav viegli, jo reizē gan jāizvieto savas telpas, gan jāsaglabā vēsturiskais izskats, stāsta Valsts nekustamo īpašumu pārstāvis Arnis Blodons.
„Lai ēku pārbūvētu un uzbūvētu, ir jāzina, kas tajā atradīsies. Tu nevari investēt iekšā valsts naudu un iztērēt, nezinot, [kas tur būs]. Pieņemsim, ja tā ir militārā policija, tai ir savas prasības. Ja tā ir, teiksim, kuģu piestātne, atkal savas prasības. Tiek veikti lokāli remontdarbi, faktiski ēkas jāpasargā no tiem ārējiem faktoriem, kas sabojā nesošās konstrukcijas,” stāsta Blodons.
Kaut Rīgas pašvaldība pati cīnās pret ēkām ar sliktu tehnisku stāvokli, arī tās īpašumā ir aptuveni trīs procenti graustu. Burovs atzīst – galvenais iemesls nespējai tās sakopt ir naudas trūkums.
„Nevajadzētu brīnīties un nevajadzētu ticēt nevienam politiķim. Pēc pusotra gada būs vēlēšanas, sāks solīt, ka grausti nebūs pilsētā. Būs grausti! Tāpēc, ka viss ir atkarīgs no investīcijām, no ekonomiskās situācijas,” atzīst Burovs.
“Mums vajadzētu veicināt, lai cilvēkiem būtu neizdevīgi turēt tukšu īpašumu. Vai viņi pārdod citam īpašniekam, kam ir nauda, vai iegulda līdzekļus, iekonservējot ēku. Tāpēc viņam vajadzētu saprast – ja, nedod dievs, kaut kas notiek pie viņa īpašuma, visa kriminālā atbildība un sekas būs īpašniekam,” brīdina domes pārstāvis.
Cīņa ar graustiem būs šogad, gan arī 2017.gadā. Tad stāsies spēkā noteikumi, kas aizliegs vairāk nekā trīs gadus uz daudzstāvu ēkas fasādes turēt zaļo sietu. Šajā laikā īpašniekam fasāde jāsakārto. Ja nē – tiks piemērots paaugstināts nekustamā īpašuma nodoklis.
