Pie kriminālatbildības sauktas divas uzņēmumu norīkotās atbildīgās personas, kuru pienākumos ietilpa nodrošināt ugunsdrošības prasību ievērošanu, kā arī pie kriminālatbildības saukta viena uzņēmumā strādājošā persona, kuras nevērīga rīcība darba laikā izraisīja ugunsgrēku.
Divas apsūdzētās personas sauktas pie atbildības par ugunsdrošības noteikumu tīšu pārkāpšanu, ja to izdarījusi persona, kura ir atbildīga par šo noteikumu ievērošanu, un ar to radīts būtisks kaitējums. Par šādu nodarījumu likums paredz sodu ar īslaicīgu brīvības atņemšanu vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.
„Divas amatpersonas, kuras tiek sauktas pie atbildības par ugunsdrošības noteikumu pārkāpšanu, var sodīt ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, piespiedu darbu vai naudassodu. Savukārt darbinieku, kura neuzmanības rezultātā radās smagas sekas – ugunsgrēks – var sodīt ar brīvības atņemšanu līdz trīs gadiem vai piespiedu darbu, vai naudas sodu,” Ģenerālprokuratūras pārstāve Aiga Šēnberga.
Savukārt viena persona pie kriminālatbildības saukta pie atbildības par svešas mantas iznīcināšanu vai bojāšanu aiz neuzmanības, ja tās rezultātā iestājušās smagas sekas. Par to var sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.
Saistībā ar Rīgas pils ugunsgrēku tiek turpināts process pret juridiskajām personām par piespiedu ietekmēšanas līdzekļu piemērošanu, norāda prokuratūra. Lietā turpinās pirmstiesas izmeklēšana.
Prokuratūra norāda, ka neviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā netiek konstatēta Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā.
Jau ziņots, ka izmeklēšanu Rīgas pils ugunsgrēka lietā policija pabeigusi jūnija sākumā, postošā Rīgas pils ugunsgrēka lietā policija tur aizdomās trīs personas - kādu strādnieku un uzņēmumu divas amatpersonas, kas bija atbildīgas par ugunsdrošību objektā.
2013. gada 20. jūnija vakarā Rīgas pilī izcēlās ugunsgrēks, kurā nodega daļa pils jumta. Ugunsgrēka dzēšanas darbos pils ievērojami cieta no ūdens. Pilī esošo muzeju krājumi negāja bojā, tomēr daļa no tiem cieta dzēšanas darbos.
Ugunsgrēkā pilij izdega jumta konstrukcija un bēniņu telpa. Valdība nolēma ugunsgrēka seku likvidēšanas izdevumus segt no pils remontam paredzētā finansējuma, kas ir gandrīz 20 miljoni latu.
