Kriminālprocesā par aizdomās turētajiem atzīti trīs vīrieši, visi trīs tiek turēti aizdomās ugunsdrošības noteikumu pārkāpšanā, ja ar to radīts būtisks kaitējums. Vienam no aizdomās turētajiem papildus tiek inkriminēta mantas iznīcināšana vai bojāšana aiz neuzmanības, kuras rezultātā iestājušās smagas sekas.
„Visas trīs personas saistītas ar būvuzņēmējiem, kas veica darbus pils restaurācijas laikā. Viena persona ir darbinieks, kas ar savu rīcību, procesa virzītāja skatījumā, ir nodarījusi netīšu mantas bojāšanu. Un divas būvnieku kompāniju amatpersonas, kuras bija atbildīgas par ugunsdrošības noteikumu ievērošanu un kontroli uz vietas. Aizdomās turamajām personām piemēroti drošības līdzekļi, kas nav saistīti ar apcietinājumu,” stāstīja Valsts policijas Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks Andrejs Grišins.
Šie aizdomās turētie ir saistīti ar būvuzņēmumu SBRE, kas tobrīd strādāja pie pils rekonstrukcijas.
Iepriekš kriminālprocesa izmeklēšanas laikā policija arī bija uzsākusi procesus par piespiedu ietekmēšanas līdzekļu piemērošanu divām juridiskajām personām. „Vienlaicīgi arī tiek virzīts jautājums par to, ka paliek spēkā procesa virzītāja pieņemtais lēmumus par piespiedu ietekmēšanas līdzekļu piemērošanu attiecībā uz divām juridiskām personām,” skaidroja Grišins.
Likumsargi bija arestējuši arī iesaistīto uzņēmumu mantu, tostarp celtniecības tehniku. Pēc pārsūdzības arests saglabājies tikai daļai no uzņēmumu kontiem.
Izmeklētāji uzskata, ka būvnieki bēniņos virs Rīgas pils Svētku zāles griezuši vecās ventilācijas caurules un kāda dzirkstele izraisījusi aizdegšanos. Strādnieki paši to apdzēsuši, bet neviens nav palicis uzraudzīt degšanas vietu, kas būtu bijis jādara vismaz 12 stundas. Par notikušo netika ziņots arī Militārajai policijai, kas apsargā pils telpas.
Jau ziņots, ka postošā Rīgas pils ugunsgrēka lietā policija tur aizdomās trīs personas - kādu strādnieku un uzņēmumu divas amatpersonas, kas bija atbildīgas par ugunsdrošību objektā.
2013. gada 20. jūnija vakarā Rīgas pilī izcēlās ugunsgrēks, kurā nodega daļa pils jumta. Ugunsgrēka dzēšanas darbos pils ievērojami cieta no ūdens. Pilī esošo muzeju krājumi negāja bojā, tomēr daļa no tiem cieta dzēšanas darbos.
Ugunsgrēkā pilij izdega jumta konstrukcija un bēniņu telpa. Valdība nolēma ugunsgrēka seku likvidēšanas izdevumus segt no pils remontam paredzētā finansējuma, kas ir gandrīz 20 miljoni latu.
