- Rīgas Centra rajona tiesa krimināllietu par Rīgas pils jumta degšanu sāk skatīt gadu un astoņus mēnešus pēc notikuma.
- Lietā Valsts policija par cietušo atzinusi Finanšu ministriju.
- Uz apsūdzēto sola ir trīs darbinieki, taču viņi šodien pratināti vēl netika.
- Tiesa vispirms izskatīja lietā iesaistīto uzņēmumu lūgumus atcelt kompāniju kontiem un mantai uzliktos arestus, kā arī izbeigt kriminālprocesu pret firmu «Skonto būve».
Rīgas pils jumta degšanas krimināllietu tiesai prokuratūra nodeva vairāk nekā gadu pēc ugunsgrēka, kas Rīgas pilī notika 2013.gada 20.jūnija vakarā. Kā pirmās sēdes sākumā atzina tiesnesis Imants Dzenis, jau pašlaik ir skaidrs, ka priekšā ir apjomīga prāva. Tiesvedībā tiks pratināti ap simts liecinieku, bet lietas materiāli apkopoti pārdesmit sējumos, kas otrdien sēdē kartona kastēs bija izlikti uz tiesneša galda.
Valsts apsūdzības uzturētājs prokurors Agris Skradailis par lietas nonākšanu līdz vainīgo sodīšanai nešaubās: „Ja es nebūtu pārliecināts, lietu uz tiesu nesūtītu. Uzskatu, ka ir jāatbild trim apsūdzētajām personām, kā arī juridiskajām personām, kuru nepienācīgas uzraudzība rezultātā personas varēja izdarīt minētos noziedzīgos nodarījumus.”
Uz apsūdzēto sola sēdušies Rīgas pils būvdarbu vadītājs Ivars Rība, kā arī darbinieki Juris Kassalietis un Imants Jurkevičs. Savukārt iesaistītās četras kompānijas ir ģenerāluzņēmēja pilnsabiedrība SBRE, tās dalībnieces «Re&Re» un «Skonto būve», kā arī apakšuzņēmējs «Friteks LV».
Pirmā tiesas sēde bija veltīta šiem uzņēmumiem, jo tie prasīja atcelt piemērotos arestus kompāniju kontiem un mantai.
SBRE aizstāvis advokāts Jānis Muižnieks izteicās, ka nav pamata arestēt teju divus miljonus eiro, jo kompānijas negrasoties izvairīties no atbildības. Turklāt kā nodrošinājums zaudējumu segšanai speciālā kontā jau iemaksāti gandrīz pieci miljoni eiro: „Iemaksāts kontā 4,8 miljoni eiro. „Re&Re” apķīlāts pāri par 900 tūkstošiem, un SBRE arestēti pāri par 700 tūkstošiem. Kompānijas ir piekritušas tam, ka tās atjauno uz sava rēķina.”
Tiesas priekšā aizstāvības pārstāvji runāja emocionālāk, paužot, ka kontu arests draud ar uzņēmumu maksātnespēju. Turklāt tiesvedība ilgšot četrus piecus gadus, tādējādi aizturētā nauda būšot ieguvums tikai bankām, kurās tā glabājas.
Cietusī puse un apsūdzība gan tam nepiekrita, jo kompāniju darba finanšu rezultāti par trūkumu neliecinot. „Šķita, ka es atrodos kādā Senās Grieķijas polisā, kur bija jāuzklausa oratoru mākslas šedevri. Reizēm likās, ka viņi izsakās un tic tam, bet tāpēc nevajag ticēt, ka arī klausītāji piekristu viņu viedoklim. Viennozīmīgi uzskatu, ka aresti mantai atstājami,” sacīja prokurors Skradailis.
Tāpat apsūdzētie uz tiesas sēdi bija ieradušies ar pašu projektētu maketu, rosinot to izmantot lietas iztiesāšanas gaitā. „Pils makets: bēniņu telpas, kur jumts ir noņemams un līdz ar to viņš ir kā informatīvais materiāls pietiekami labi izmantojams un lietojams lietas izmeklēšanas gaitā, lai noskaidrotu tos apstākļus, par kuriem runās liecinieki,” saka advokāts Muižnieks.
Par maketa izmantošanu gan vēl tiks lemts nākamajā tiesas sēdē, jo cietusī puse izteica šaubas par tā atbilstību reālajai situācijai.
Pēc piecu stundu ilgās sēdes tiesnesis Dzenis noraidīja uzņēmuma «Skonto būve» prasību pret kompāniju izbeigt kriminālprocesu. Savukārt par uzņēmēju kontu un mantas aresta atcelšanu turpinās spriest nākamajā sēdē 9.martā.
