Rīgas pils ugunsgrēka lietā uz apsūdzēto sola sēdīsies trīs cilvēki. Pēc Latvijas Televīzijas rīcībā esošas informācijas viens no tiem ir pilnsabiedrības SBRE pārstāvis, kas tobrīd bija atbildīgais būvdarbu vadītājs, bet divi no rekonstrukcijas darbos iesaistītā apakšuzņēmuma “Friteks” – projektu vadītājs un strādnieks.
Prokuratūra gan amatus un uzvārdus oficiāli neatklāj, vien norāda, par ko celtas apsūdzības.
Ģenerālprokuratūras preses sekretāre Aiga Eiduka LTV norādīja, ka pie kriminālatbildības ir sauktas divas uzņēmuma norīkotās atbildīgās personas, kuru pienākumos ietilpa nodrošināt ugunsdrošības prasību ievērošanu, un arī viena uzņēmumā strādājoša persona, kuras nevērīga rīcība darba izpildes laikā izraisīja ugunsgrēku Rīgas pilī.
Vienlaikus kriminālprocess nodots arī pret rekonstrukcijā iesaistītajām kompānijām – pilnsabiedrību SBRE, būvkompānijām „Re&Re” un „Skonto būve”, kā arī apakšuzņēmējiem “Friteks”, apstiprina prokuratūrā.
Kompānijām par nepienācīgu uzraudzību un kontroli būtu piemērojami piespiedu ietekmēšanas līdzekļi. Tie var būt no soda naudas līdz uzņēmuma likvidēšanai. Būvnieku juridiskie pārstāvji kopš piektdienas sākuši iepazīties ar 17 sējumus biezo lietu un secinājuši, ka tajā ir daudz apstrīdama.
„To, ko apsūdzība saka, ka ugunsgrēks ir noticis vienā vietā, mēs apstrīdam un uzskatām, ka ugunsgrēks ir noticis pavisam citā vietā. Tas ir viens punkts. Otrs punkts ir tas, ka inkriminē šīm fiziskajām personām, arī tehniskajam darbiniekam, ka viņš, darbojoties ar bīstamām ierīcēm, izraisīja ugunsgrēku. Mēs arī to apstrīdam, jo ne viņa vainas dēļ izcēlās ugunsgrēks,” sacīja zvērināts advokāts, pilnsabiedrības “SBRE” pārstāvis Jānis Muižnieks.
Versijas par ugunsgrēka izcelšanās vietu tiešām atšķiras. Latvijas Televīzijas rīcībā esošā informācija liecina, ka ugunsnelaime varētu būt radusies bēniņos, kur ar leņķa slīpmašīnu grieztas ventilācijas caurules. Dzirkstele izraisījusi aizdegšanos, kuru strādnieki paši apdzēsuši, taču pēc darba laika beigām neviens nav palicis negadījuma vietu uzraudzīt, tāpēc nav pamanīts, ka degšana atjaunojusies.
Šī versija atšķiras no būvnieku pieaicinātā eksperta slēdziena, ka liesmu cēlonis meklējams ēkas daļā, kurā būvdarbi nenotika.
Tikmēr Valsts nekustamo īpašumu piesaistītie Igaunijas eksperti secinājuši, ka ugunsgrēks tomēr sācies būvnieku pārraudzītajās pils telpās.
Uzņēmuma “Friteks” vadītājs, kura darbinieki ir apsūdzēto vidū, no procesa komentēšanas atturas.
Tikmēr darbi Rīgas pilī turpinās. Kopš ugunsnelaimes pagājis gads un gandrīz četri mēneši, un beidzot būvnieki nākuši klajā ar paziņojumu, ka kuru katru dienu visu Rīgas pili atkal klās pastāvīgais jumts. Tāpat tiek solīts, ka līdz novembrī gaidāmajiem valsts svētkiem pabeigs darbu pie fasādes atjaunošanas, bet iekštelpās turpināsies dažādi rekonstrukcijas un restaurācijas darbi. Patlaban pilī nodarbināti aptuveni 220 cilvēki.
Jau ziņots, ka 2013. gada 20. jūnija vakarā Rīgas pilī izcēlās ugunsgrēks, kurā nodega daļa pils jumta. Ugunsgrēka dzēšanas darbos pils ievērojami cieta no ūdens. Pilī esošo muzeju krājumi negāja bojā, tomēr daļa no tiem cieta dzēšanas darbos.
Ugunsgrēkā pilij izdega jumta konstrukcija un bēniņu telpa. Valdība nolēma ugunsgrēka seku likvidēšanas izdevumus segt no pils remontam paredzētā finansējuma, kas ir gandrīz 20 miljoni latu.
Postošā Rīgas pils ugunsgrēka lietā policija secināja, ka ir trīs aizdomās turētas personas.
