Ja vēl pirms dažām nedēļām, Rīgas pils būvnieku SBRE un Valsts nekustamo īpašumu strīdi vedināja domāt, ka pušu tālākā sadarbībai tiks pār vilkta trekna svītra un pils remontam tiks meklēts jauns būvuzņēmums, tad tagad situācija ir kardināli mainījusies.
Būvnieki ar pasūtītāju ir vienojušies, ka aizvadītā gada postošajā ugunsgrēkā pilij nodarītos zaudējumus vairāk nekā piecu miljonu eiro apmērā tie segs no savas kabatas. Valsts līdzekļi tam netiks tērēti.
"Ņemot vērā to informāciju, ko sniedza "SBRE", viņi ir gatavi šos līdzekļus ieskaitīt atsevišķā darījumu kontā un no tā tiks finansēti šie te ugunsgrēka seku novēršanas darbi. Viņi ir pilnīgi pārliecināti, ka risinājums ar darījumu kontu ir tikai tehnisks jautājums un viss notiksies," situāciju skaidro "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) Būvniecības procesa vadības darļas vadītājs Aivars Siliņš.
Saskaņā ar panākto vienošanos, būvniekiem nauda kontā, no kura tiks finansēta ugunsgrēka seku novēršana, jāieskaita tuvāko divu nedēļu laikā. Vai tas būs iespējams aizvien nav skaidrs. Gan pilnsabiedrības "SBRE", gan to veidojošo kompāniju "Skonto būve" un "Re & Re" konti aizvien ir arestēti policijas sāktā kriminālprocesa ietvaros.
Uzņēmēji lietas uzraugošo prokuroru lūguši atcelt kontu arestu.
Panākto vienošanos atzinīgi vērtē Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija, taču uz to raugās ar piezardzību: "Mani pārliecina tas stāstījums, bet pagaidām tas ir tikai stāstījums un rezultāts apstiprināsies ar konkrētiem noslēgtiem juridiskiem līgumiem. Kamēr tas nav apstiprinājies, nav pamats lielam optimismam," saka Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (VKPAI) vadītājs Juris Dambis.
Valsts nekustamo īpašumu amatpersonas pēc vienošanās panākšanas ar "SBRE" norādījušas, ka prezidents darbam Rīgas pilī varēs atgriezties jau no nākamā gada 1.novembra. Tai pat laikā kultūras pieminekļu aizstāvji uzsver, ka daudz svarīgāk ir panākt, lai pils atjaunošanas darbi netiktu sasteigti.
Arhitekts un Valsts kultūras pieminekļu aizsardzībs inspekcijas eksperts Pēteris Blūms stāsta, ka vairākās pils konstrukcijās sakrājies mitrums, kas aktivizējis tur esošos mikroorganismus. Ja tie netiks laicīgi likvidēti, konstrukcijas bojāsies un remontu jau pēc dažiem gadiem nāktos atkārtot.
"Baktērijas un mikroorganismi, kas tur ņemās un attīstās, netika ienesti ar ugunsgrēku, viņi jau tur bija un šobrīd viņiem ir laba vide attīstībai. Tie nav tikai bioloģiskie procesi, tie ir arī korozijas procesi, kas notiek slānī starp apmetumu un koka konstrukcijām," informē VKPAI eksperts Blūms.
Tikt galā ar nevēlamajiem mikroorganismiem būvnieki nolēmuši uzticēt kādai Vācijas kompānijai, kurai ir pieredze šādu darbu veikšanā pēc Drēzdenes bibliotēkas ugunsgrēka. Lai gan līdzīgu darbu veicēju par lētāku maksu bija iespējams sameklēt Latvijā, Vācijas uzņēmumam priekšroka dota dēļ garantijas, ko speciālisti dod piecus gadus pēc darba veikšanas. Arī izdevumus par nevēlamo mikroorganismu iznīdēšanu būvnieki segs no savas kabatas. Tikmēr Valsts nekustami īpašumi jau nosprauduši termiņu, kad pilij jābūt gatavai. Tas ir nākamā gada 1. oktobris.
