Pagājušā gada novembrī par RPP priekšnieka vietnieka p.i. kļūva iepriekš tūrisma policijas šefs Aronovs. Oficiālajās mājas lapās pie amata nosaukuma izzudusi piezīme ,,pienākumu izpildītājs”. Citkārt šāds fakts īpašu uzmanību nepiesaistītu, taču par pašvaldības policijas priekšnieka vietnieku drīkst kļūt tikai ar iekšlietu ministra rakstveida piekrišanu.
Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (RP) raidījumam “De facto” norādīja, ka ,,šāds saskaņojums nav prasīts”. Likums ,,Par policiju” nosaka, ka arī priekšnieka vietniekus saskaņo iekšlietu ministrs un policijas šefa vietniekam nepieciešama augstākā izglītība. Aronova vienīgais izglītības dokuments ir par vidusskolas beigšanu 1996. gadā.
Rīgas vicemērs Andris Ameriks (GKR) atklāja, ka Aronovs ,,mācās 2. kursā, lai iegūtu augstāko juridisko izglītību”.
„Jā, tā ir liela uzticība no domes vadības puses viņam attaisnot to, ka viņš kā pienākumu izpildītājs ir cienīts savā kolektīvā un tiek galā ar saviem pienākumiem,” sacīja Ameriks.
Iespējams par labu Aronova iecelšanai amatā, kuru oficiāli viņš nav tiesīgs ieņemt, nospēlējis kas cits. Aronovs 2013. gada pašvaldību vēlēšanās kandidēja no apvienības ,,Saskaņas centra” un partijas ,,Gods kalpot Rīgai” apvienotā saraksta. Pats Aronovs to skaidro, ka brīdī ,,kad mani aicināja piedalīties un kandidēt ,,Saskaņas centra” sarakstā, es nebiju partijā, es tiku aicināts kā eksperts”.
Taču, vai Aronovam piešķirot ,,pienākuma izpildītāja” statusu, nav mēģināts apiet likumu, atbildēts netiek. ,,Mums īstenībā ir tāda sistēma, ja mums ir kādi vakanti amati un darbinieki vēlas pieteikties, kad ir iekšēji konkursi, jebkurā gadījumā viņš sākumā tiek iecelts par pienākuma izpildītāju. Tad pēc noteikta laika ir atestācijas pārbaude,” skaidroja Aronovs.
Taču, kamēr Aronovs atrunājas ar sistēmu, Ameriks tieši pretēji – noliedz tās pastāvēšanu.,
"Mums tiešām nav nekāda sistēmas par pienākumu izpildītājiem. Rīgas domē vienkārši ir daudz institūciju. Ir kadru mainība, un tad, kad kāds cilvēks tiek virzīts vai nu no paša departamenta, vai arī meklēts no citām iestādēm, sākumā viņu liek par p.i.,” sacīja Ameriks.
Taču Pašvaldības policija nav vienīgā, kur Rīgā augstos amatos ilgstoši tiek turēti pienākumu izpildītāji. Tā, piemēram, Satiksmes departamentā jau septiņus mēnešus pie oficiāla amata netiek, bijušais lidostas šefs Krišjānis Peters. Arī Pilsētas attīstības departamenta projektu vadības pārvaldes divas no trīs nodaļām vada pienākumu izpildītāji. Vēl vairākās izglītības iestādēs nav pastāvīga direktora. Savukārt ir iestādes, kas neatklāj vadības statusu tajās. To varot paust vien kapitāldaļu turētāja pārstāvis – Rīgas mērs Nils Ušakovs (SC).
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Einārs Cilinskis (NA) uzskata, ka "tā nav laba pārvaldība – ilgi turēt pienākumu izpildītājus”.
„Būtu jābūt kādam nosacījumam, kas limitē šādu pienākumu izpildītāju termiņu. Teiksim, trīs mēneši, un tad prasīt tālāku lēmumu,” pieļāva ministrs.
