Panorāma

Atvieglojumus gaida kā baznīcā, tā krogā

Panorāma

Ārkārtējo situāciju pagarina līdz 9. jūnijam

Vardarbība ģimenē pieaug

Rīgas pašvaldības policija: Vardarbība ģimenē pieaug

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem.

Pēdējo nedēļu laikā aizvien vairāk sieviešu vēršas pēc palīdzības un ziņo par vardarbību ģimenē. Īpaši daudz izsaukumu uz ģimenes konfliktiem saņem Rīgas pašvaldības policijas brigādes. Izsaukumu skaits pēdējo trīs nedēļu laikā ir gandrīz dubultojies.

Vidēji 44 izsaukumi nedēļā, gandrīz divas reizes vairāk nekā pirms Covid-19 krīzes. Tik bieži Rīgas pašvaldības policijas brigādes dodas izšķirt konfliktus ģimenē.

Kā skaidro policijas priekšnieks Andrejs Aronovs, biežāki izsaukumi ir ne vien tāpēc, ka krīzes laikā saasinās attiecības ģimenē, bet arī tamdēļ, ka kaimiņi vairāk laika pavada savās mājās un biežāk dzird un zvana.

“Cilvēki nepaliek toleranti un brīžiem saņemam izsaukumu par trokšņošanu, kur traucē cilvēkiem vakarā atpūsties, izbaudīt naktsmieru. Atbraucot uz notikuma vietu, mēs konstatējam, ka atkal ir šī situācija, klasiskā strīda situācija, kur kādreiz kāds palaiž rokas vai vēl kaut kādus rīkus. Te nav vērojamas lielas atšķirības, labvēlīgas vai nelabvēlīgas ģimenes, tur inteliģences līmenis neietekmē,” atzina pašvaldības policijas vadītājs.

Arī varmāku upuri pēdējo mēnešu laikā aktīvāk vērsušies pēc palīdzības. Krīzes tālruņa zvanu skaits palielinājies par 36%.

Turklāt zvana ne tikai cietušie, bet arī varmākas. Galvenie temati – alkohola atkarības, pašnāvības domas, konflikti ar ģimenes locekļiem.

“Ja cilvēkam ir ticība un pārliecība, ka viņam ir tiesības citu sodīt, ka viņam ir tiesības ierobežot otra cilvēka vajadzības, šādos gadījumos mēs nevaram mācīt cilvēkam relaksēties un mazināt savu uztraukumu, lai rīkotos adekvāti. Visbiežāk tās ir mammas, kas zvana, jo ir nopērušas savu bērnu un izjūt vainas sajūtu, un meklē labākus disciplinēšanas paņēmienus,” stāstīja biedrības „Skalbes” valdes priekšsēdētāja Zane Avotiņa.

Jāmācās arī sociālajiem darbiniekiem. Arī viņiem darba tagad ir vairāk. Kā stiprināt pašvaldību sociālos dienestus?

“Krīze šajā brīdī mūs mudina būt panikā. Panika nozīmē bailes, panika automātiski nozīmē vēlmi vainot citus, lai novērstu uzmanību no savām raizēm vai savām šaubām. Mēs klientiem gribam mācīt, kā iziet no situācijas, kā tikt galā ar problēmām, un mums pašiem ir jārīkojas pēc tās metodes, kuru vēlamies attiecināt uz klientu,” pauda Rīgas domes Labklājības departamenta direktora vietnieks Mārtiņš Moors.

Galvenie ieteikumi – apdraudējuma gadījumā obligāti izsaukt policiju, bet citos gadījumos konsultēties ar sociālo darbinieku vai krīzes centru speciālistiem. Šajā brīdī svarīgs ir arī atbalsts no līdzcilvēkiem, kuriem biežāk jāinteresējas citam par citu.  

KONTEKSTS:

Iekšlietu ministrija jau aprīļa sākumā norādīja, ka salīdzinājumā ar iepriekšējā gada pavasari palielinājies izsaukumu skaits uz ģimenes konfliktiem.

Covid-19 ierobežošanai izsludinātās ārkārtējās situācijas laikā pašizolācijas un attālinātā darba dēļ aizvien vairāk laikā ģimenes pavada mājās, turklāt tagad vecākiem arī jāpalīdz bērniem, kuri mācās mājas attālināti, kas palielina spriedzi un izprovocē strīdus un vardarbību.  

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti