Pēc viņa teiktā, pirmajā nedēļā, kopš darbu sākusi pagaidu administrācija, tā vēl neesot paspējusi iepazīties ar visu nepieciešamo, bet galvenās prioritātes esot skaidras. Tostarp ir pašvaldības 2020. gada budžeta pieņemšana. Budžets tikšot plānots, par pamatu ņemot to projektu, ko sagatavojušas pašvaldības izpildinstitūcijas. "Mēs esam tādā sākuma posmā šajā stāstā," sacīja Balševics.
Otra svarīgākā lieta, viņaprāt, ir atkritumu apsaimniekošanas jautājumu sakārtošana, pie kā tiekot intensīvi strādāts, bet trešā – sagatavošanās šā gada 25. aprīlī gaidāmajām Rīgas domes ārkārtas vēlēšanām. "Lai varētu notikt vēlēšanas, lai būtu iecirkņi, lai laikā viss sagatavots," teica Balševics.
Jautāts, kad budžets varētu tikt pieņemts, Balševics teica, ka tas varētu notikt apmēram tuvāko divu mēnešu laikā, kamēr pagaidu administrācija vadīs pašvaldību.
Pagaidām budžets tiekot plānots "bāzes variantā", bet jaunās iniciatīvas varētu arī netikt izskatītas, atstājot tās izlemšanai jaunievēlētajam domes sasaukumam.
Savukārt atkritumu apsaimniekošanas jomas sakārtošanā tiks turpināts iepriekšējās Rīgas domes iesāktais kļūdu labošanā. "Varētu teikt, ka mēs pieņemsim tos gala lēmumus, lai Rīgas pilsētā atkritumu apsaimniekošanas jautājumi tiktu atrisināti," piebilda Balševics.
KONTEKSTS:
Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) 25. februārī nolēma izsludināt Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas pēc diviem mēnešiem – 25. aprīlī, dienā, kad visā Latvijā paredzēta Lielā talka.
Par iemeslu valdības lēmumam rosināt Rīgas domes atlaišanu kļuva atkritumu sāga, kura sākās, kad Rīgas dome nolēma uz nākamajiem 20 gadiem visu atkritumu apsaimniekošanu uzticēt vienam operatoram – vairāku uzņēmumu izveidotajai akciju sabiedrībai "Tīrīga". Taču Konkurences padome liedza "Tīrīgai" pagaidām sākt darbus Rīgā. Rīgas mērs Oļegs Burovs ("Gods kalpot Rīgai") pārkāpumus noliedza un pauda, ka vides aizsardzība un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce ("Attīstībai/Par!) ar priekšlikumu atlaist Rīgas domi cenšas novērst uzmanību no novadu reformas.
Taču februāra sākumā Burovs vienojās ar opozīciju pārstāvošajiem politiskajiem spēkiem sasaukt trīs domes sēdes pēc kārtas un nenodrošināt tajās kvorumu. Pēc trim nenotikušām domes sēdēm Rīgas domi varēja atzīt par rīcībnespējīgu un lemt par tās atlaišanu. Līdz ar to ministrs Pūce rosināja papildināt Rīgas domes atlaišanas likumprojektu.
Pēc Rīgas domes atlaišanas pilsētas vadību februāra beigās pārņēma pagaidu administrācija. Administrāciju vada VARAM valsts sekretārs Balševics, viņa vietnieks ir Finanšu ministrijas Juridiskā departamenta direktors Artis Lapiņš, savukārt trešais administrācijas loceklis ir Tieslietu ministrijas Juridiskā departamenta direktora vietnieks Aleksejs Remesovs.
