Rīgas pilsētas arhitekta biroja vadītājs, Rīgas pilsētas arhitekts Gvido Princis izplatījis atklātu vēstuli sadarbības partneriem, kultūras ministram, dažādām biedrībām un nozares organizācijām, kurā pauž, ka pagaidu administrācija plāno likvidēt arhitekta biroju.
Vēlāk Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās startējošo politisko spēku – Nacionālās apvienības un Latvijas Reģionu apvienības, "Jaunās Vienotības", Jaunās konservatīvās partijas, "Attīstībai/Par" un "Progresīvie" – pārstāvji publiski pauduši, ka vēlēšanu priekšvakarā nebūtu pieļaujami esošās Rīgas domes pagaidu administrācijas lēmumi, kas skartu pašreizējās Rīgas domes pārvaldes struktūru konceptuālās un funkcionālās pakļautības izmaiņas, paziņojumā medijiem informēja politiskie spēki.
Lapiņš LTV skaidroja, ka pagaidu administrācija izveidoja darba grupu, kas vērtē Rīgas domes Attīstības departamenta, Būvvaldes un Arhitekta biroja darbību, lai vērtētu iespējas mazināt funkciju pārklāšanos, bet pagaidu administrācija nepieņems nekādus gala lēmumus.
Lapiņš norādīja, ka ir jautājumi par to, cik optimāli organizēta ir domes struktūru darbība, un pagaidu administrācija var to izvērtēt, “mājas darbs būs izdarīts, bet gala lēmums paliks nākamajam sasaukumam”.
KONTEKSTS:
Startam Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās pieteikušies 15 politiskie spēki, kuri iesnieguši savus kandidātu sarakstus.
Par iemeslu valdības lēmumam rosināt Rīgas domes atlaišanu kļuva atkritumu sāga. Vēlāk domes vadība vienojās ar opozīciju pārstāvošajiem politiskajiem spēkiem sasaukt trīs domes sēdes pēc kārtas un nenodrošināt tajās kvorumu. Pēc trim nenotikušām domes sēdēm Rīgas domi varēja atzīt par rīcībnespējīgu un lemt par tās atlaišanu. Un februāra vidū Saeima atbalstīja, vēlāk prezidents izsludināja likumu par domes atlaišanu.
Taču vēlēšanas nācās atlikt Covid-19 dēļ, un Saeimā 16. aprīlī steidzamības kārtā vienojās atbalstīt Rīgas domes (RD) ārkārtas vēlēšanu rīkošanu 29. augustā.
