Par iespējamu fiktīvu darbinieku nodarbināšanu pašvaldības pārziņā esošajā “Rīga namu pārvaldniekā” Valsts kontrole ziņoja pērn. Šie cilvēki strādāja nodaļā, kuru likvidēja līdz ar Valsts kontroles interesi. Taču atlīdzībās jau bijā paspēts izmaksāt gandrīz 200 tūkstošus eiro.
Darbinieku vidū bija Rīgas domes “Saskaņas” frakcijas deputāte Svetlana Savicka, divu “Saskaņas” frakciju deputātu sievas – Žanna Pankratova un Aleksandra Klementjeva, kā arī Rīgas mēra Nila Ušakova bijušā preses sekretāra Sandra Toča dēls Mārtiņš. Valsts kontrole neatrada pazīmes, ka viņi ''Pārvaldniekā'' strādājuši, un arī tiešais priekšnieks Agnis Kalnkaziņš pērn augustā raidījumam “De facto” atzina – nezinot, ne ko viņi darījuši, ne kādi ir viņu pienākumi. Bet paši iesaistītie bija pavisam nerunīgi.
Sākotnēji Valsts policija lietu atteicās izmeklēt, tomēr Ģenerālprokuratūra saskatīja pamatu krimināllietai un to nosūtīja izmeklēt Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldei.
Izmeklēšana turpinoties, saka policijā, turklāt lielākā daļa darba jau esot paveikta. Aizdomās turētā statuss gan pagaidām nevienam nav piemērots.
“Ir jāizvērtē visi pierādījumi, ir jāapskatās, kas vēl ir jāizdara, ir vairāki prokuratūras norādījumi šajā lietā. Diezgan liels apjoms šai lietai. Tā nav vienkārša, tā ir diezgan sarežģīta lieta. Viss, kas saistās ar amatpersonām, vienmēr ir sarežģīti. Un arī izmeklēšanai šajā lietā radās vairāki šķēršļi, kuri bija jānovērš. Jo nav vienkārši izmeklēt, gads nav liels termiņš tādu lietu izmeklēšanā,” saka policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes priekšnieka vietniece Ilze Sokolovska.
Policijā izmeklēšanas interesēs gan neatklāj, kas izdarīts, cik daudz liecinieku uzklausīts, taču mērķis esot nonākt līdz kriminālvajāšanai. Tikmēr izmeklēšanas uzraugošā prokurore Ilze Līviņa savu vērtējumu izmeklēšanas gaitai nav gatava sniegt agrāk kā pēc mēneša.
Valsts kontrolē zināja stāstīt, ka tās revidents pie izmeklētāja iztaujāts pērnruden, un tagad arī tur gaida lietas iznākumu. Līdzīgi kā par jebkuru citu Valsts kontroles atklātu lietu, iestādē paļaujas, ka personas, kas izdarījušas sodāmus pārkāpumus, sodus saņems.
“Galu galā šie izdevumi bija, iespējams, fiktīvo darbinieku algošanai, tie tika iekļauti apsaimniekošanas maksā, Rīgas iedzīvotāji maksāja.
Un mūsu viedoklis ir tāds, ka pie atbildības būtu saucamas gan tās personas, kas pieņēmuši lēmumus, gan arī šīs iespējami fiktīvās personas. Katrā ziņā atbildības iestāšanās šajā gadījumā būtu vitāli nepieciešama,” norāda valsts kontroliere Elite Krūmiņa.
Cik ilgs laiks izmeklēšanai un attiecīgi apsūdzību uzrādīšanai vēl būs vajadzīgs, Valsts policijā nevarēja pateikt.
