RNP plāns samazināt apkures temperatūru apsaimniekotajos dzīvokļos saistīts ar energoresursu nepietiekamību un augstajām cenām. Uzņēmumā stāstīja – lai gan risinājums sniegs iedzīvotājiem iespēju ietaupīt, tam ir arī savi paredzamie trūkumi, kas saistīti ar Rīgas daudzdzīvokļu namu stāvokli.
"Galvenā problēma visvairāk saistīta ar to, ka šīs apkures sistēmas ir gan morāli, gan tehniski novecojušas. Padomju laika apkures sistēmu regulācijas iespējas nav tādas, kā mēs šobrīd vēlamies, un tādas, kā tas ir jebkurā normālā jaunceltnē, kas ir uzbūvēta relatīvi nesen," atzina RNP pārstāvis Krists Leiškalns.
Patlaban spēkā esošie Ministru kabineta noteikumi par dzīvojamās mājas apsekošanu, tehnisko apkopi un kārtējo remontu paredz, ka apkures temperatūra dzīvokļos nedrīkst būt zemāka par 18 grādiem.
Ekonomikas ministrija ir izstrādājusi grozījumus regulējumā, kas visā valstī šogad paredzētu temperatūru dzīvokļos samazināt līdz 19 grādiem.
Grozījumus valdībā varētu izskatīt jau nākamnedēļ. Vienlaikus ir plānots saglabāt iespēju, ka dzīvokļu īpašnieki varēs lemt par augstāku gaisa temperatūras nodrošināšanu, ja uzskatīs to par nepieciešamu mājas ekspluatācijai vai iedzīvotāju veselības un pašsajūtas nodrošināšanai.
"Panorāmas" aptaujātajiem rīdziniekiem ir dažādas domas par iespēju samazināt dzīvokļos apkures temperatūru.
Ilva: "Es neesmu salusi līdz šim. Katrā ziņā, ja tas būs stipri lētāk, varbūt. Slēgšu sildītāju, jo man ir mazi bērni, kas salt nevar. Es nezinu, ko nozīmē viens grāds – vai es to jutīšu vai ne."
Dzintra: "Nav jau variantu, jo gāzes, iespējams, ka nemaz nav tik, cik vajag. Ko tur vēl jautāt?"
Rīdziniece, kura neatklāja savu vārdu: ''Vismaz tā, kā tagad ir, vēl kaut cik ciešami, bet kad vēl… kas tad tur vēl būs? Viss, jāsalst nost – lai visi izsalst."
Edgars: "Var arī kādu grādu [zemāk], var arī kāds grāds būt mazāk. Es domāju, ka tas ir personīgi man, bet, kam ir mazi bērni un tamlīdzīgi vai veciem cilvēkiem, – droši vien viņiem prasās lielāks tas siltums. Tas ir katram individuāli."
Siltumuzņēmumu asociācijas valdes loceklis Valdis Vītoliņš norādīja, ka vecu ēku apkures sistēmas nevarēs nodrošināt to, lai visos dzīvokļos būtu vienāda temperatūra.
"Pastāv risks, ka, ja māja nav sabalansēta, tad var būt kādā dzīvoklī temperatūra samazināsies vairāk, kaut kur mazāk. Kaut kur būs labi, kaut kur vēss, jo arī bez šādas temperatūras samazināšanas mēs šobrīd redzam, ka dzīvokļos ir dažādas iekštelpu temperatūras, kas proporcionāli arī mainīsies, ja mēs veiksim centralizētu temperatūras samazinājumu šajā individuālajā siltummezglā," klāstīja Vītoliņš.
Ja dzīvokļu īpašnieki vēlēsies, temperatūru varēs atkal palielināt, ja par to nobalsos vairākums dzīvokļu saimnieku.
RNP pārstāvis skaidroja, ka pirms apkures sezonas sākuma mājokļu īpašniekiem vēl ir iespējams kopīgi lemt arī par individuālu siltuma maksas sadalītāju jeb alokatoru, kā arī par stabilizatoru ierīkošanu, kas ļautu samazināt rēķinus. Vienlaikus ir aktīvi jādomā arī par saviem individuālajiem paradumiem, lai taupītu energoresursus, piemēram, pareizi vēdinot telpas.
