“Sāka tecēt siena, un mēs sākām meklēt, kā lai atrisina to problēmu. Saucām santehniķus,” atcerējās Elīna.
Iedzīvotāji vairākkārt ir vērsušies pie “Rīgas namu pārvaldnieka”, un speciālisti ne vienu reizi vien ir braukuši, lai bojāto ūdensvadu salabotu, bet - bez rezultāta.
Tā kā mājoklī visu laiku bija slapjums, parādījies pelējums, bet Elīnai sākušās veselības problēmas.
“Mēs paneļus te ņēmām nost un tapetes plēsām nost, lai tikai tas pelējums nesāk vairāk izplesties,” stāstīja Elīna.
Tā kā savā dzīvoklī nav iespējams uzturēties, tad nu jau vairāk nekā mēnesi Elīna īrē citu dzīvokli, kas sagādā pamatīgas neērtības un papildu izdevumus.
“Jā, izvēles nav - šādos apstākļos diemžēl nevēlos dzīvot, un man ir ļoti žēl kundzes, kas dzīvo 8. dzīvoklī blakus, jo viņa ar šo problēmu saskaras ilgāk nekā es, un viņai nevis tikai viena siena tek, bet abas divas, var teikt - viss dzīvoklis,” atklāja Elīna.
“Rīgas namu pārvaldnieks” apgalvo, ka visu dara pēc labākās sirdsapziņas, un darbu ēkās ar vecām komunikācijām pielīdzina detektīva darbam.
“Ir jāmeklē vieta, kur notiek šīs noplūdes, un tas prasa ļoti daudz laika,” skaidroja “Rīgas namu pārvaldnieks” pārstāvis Krists Leiškalns.
Leiškalns uzsvēra, ka problēmas atrisināšanu, papildus apgrūtinājis tas, ka bijuši īpašumi, kuros pārvaldnieks nav ielaists, bet daļa no koplietošanas komunikācijām ir pieejamas tieši no dzīvokļiem.
“Šis jautājums ir skatīts arī Saeimā, un joprojām nekāda gala lēmuma nav. Jā, ir pilnīgi skaidrs, dzīvokļu īpašniekiem ir jānodrošina piekļuve, bet tiešs, precīzs sods par šīs piekļuves nenodrošināšanu nav paredzēts,” norādīja Leiškalns
Atlauzt durvis, lai iekļūtu īpašumā un novērstu avārijas situāciju, pārvaldniekam nav tiesības. Tā kā problēmas ar ūdensvadu ir daudzviet, no līdzīgām neērtībām iedzīvotāji sevi var pasargāt, lemjot ar balsu vairākumu par kārtību, kā apsaimniekotājam nepieciešamības gadījumā tiek nodrošināta piekļuve, lai veiktu šādus vai līdzīgus avārijas remontdarbus. Piemēram, dzīvokļa atslēga var tikt uzticēta kaimiņam vai mājas vecākajam.
Kad būs precīzi zināms dzīvokļu appludināšanas iemesls, to īpašnieki pret kaimiņu, kurš nav nodrošinājis piekļuvi ūdensvadam, var vērsties ar prasību tiesā par radītajiem zaudējumiem.
Ja īpašums ir apdrošināts, tad šādos gadījumos radušos zaudējumus, tai skaitā par iztērēto īres naudu, dzīvojot citur, varētu segt apdrošināšanas kompānija.
Ekonomikas ministrijas Mājokļu politikas departamenta direktors Mārtiņš Auders pastāstīja, ka jau pagājušā gada sākumā pēc Saeimas deputātu iniciatīvas tika sagatavots likumprojekts, ar ko tika mēģināts atrisināt jautājumu par piekļuvi dzīvokļiem. Tad Saeimas valsts pārvaldes un pašvaldības komisija izveidoja darba grupu, kurā aicināja Ekonomikas, Tieslietu un Iekšlietu ministriju pārstāvjus, kā arī policijas un ugunsdzēsības dienestu pārstāvjus, un tika skatīti vairāki varianti, kādā veidā šo problēmu varētu risināt.
Šobrīd saistībā ar Covid-19 un, iespējams, arī citām prioritātēm komisijas darbā šī likumprojekta izskatīšanā ir pauze.
“Bet pa to laiku Tieslietu ministrija ir sagatavojusi grozījumus,” skaidro Auders. Civilprocesa likumā ir paredzēta pagaidu aizsardzība, kad gan ceļot prasību, gan pirms prasības celšanas ir iespējams lūgt tiesnesim, lai tiek pieņemts lēmums, kas paredz piekļuvi dzīvoklim situācijā, ja, piemēram, plīsis cauruļvads vai nav apkures, un ir skaidrs, ka problēma ir konkrētajā dzīvoklī, un īpašnieks nenodrošina tam piekļuvi.
“Likumprojekts ir samērā tālu ticis, šobrīd uz trešo lasījumu, un iesniegšanas termiņš ir 8. februāris, pēc tam, attiecīgi, to skatīs juridiskā komisija, un tad tiks sūtīts uz plenārsēdi izskatīšanai trešajā lasījumā,” skaidroja Auders un piebilda, ka “noteikti tiks turpināts darbs Saeimas valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā, un varbūt ir vēl kaut kādi papildus risinājumi, kā bez Civiltiesiskās kārtības var ātrāk nodrošināt šo piekļuvi.”
