No jūlija samazināts atbalsts Ukrainas bēgļu izmitināšanai Latvijā, par ko jau cēlusi trauksmi gan Rīgas dome, gan citas pašvaldības.
“Lielākās cerības [bēgļu izmitināšanā] ir ģimenes. Bet šobrīd ar to neiet, jo ļoti maz dzīvokļu piesakās,” sacīja Staķis.
Politiķis atgādināja prognozes par gaidāmajiem būtiski augstākiem apkures tarifiem tuvākajā ziemā, un bēgļu uzņemšana ļautu ne tikai palīdzēt šiem cilvēkiem, bet arī saņemt atbalstu no valsts, kas var līdzēt rēķinu apmaksai. Viņš solīja par to iedzīvotājus informēt aktīvāk.
“Varbūt ar laiku situācija uzlabosies, bet pašlaik tā ir saspringta,” sacīja Staķis.
Viņš arī pauda izpratni par to, ka valstij ir grūti sniegt atbalstu būtiskā apjomā ilgstoši. Staķa ieskatā situāciju atslogot varētu tas, ja valsts piešķirtu atbalstu – drošības spilvenu – noteikta skaita bēgļu izmitināšanai hosteļos. Rīgai būtu nepieciešami vismaz divi tūkstoši vietu jeb 30 000 eiro mēnesī.
“Tur mēs varētu vismaz uz neilgu laiku izvietot tos, kuri ienāk tūlīt un tagad un kuriem [vieta] ģimenēs nav atrastas,” sacīja Staķis.
Vienlaikus politiķis solīja turpināt izmitināt Ukrainas bēgļus: “Mēs to darīsim kaut vai par saviem līdzekļiem. Bet ilgi, protams, to izdarīt par saviem līdzekļiem mēs nevarēsim.”
Domes vadītājs arī aicināja iedzīvotājus nākt palīgā Ukrainas iedzīvotāju uzņemšanā, arī darbam atbalsta centrā.
“Mums tiešām ļoti, ļoti vajag palīdzību,” sacīja Staķis.
Viņš arī zināja stāstīt par bēgļu ļoti lielu interesi Latvijā atrast darbu, taču liela daļa no šiem cilvēkiem ir mammas ar maziem bērniem, kuriem vietu bērnudārzos nepietiek. Tā esot lielākā problēma ar ukraiņu nodarbināšanu.
Tāpat Staķis norādīja, ka kopumā Latvijas pašvaldībās rezerves uzņemt bēgļus vēl ir, jo tikai daļā ir sasniegtas noteiktās kvotas. Taču bēgļi bieži nevēlas doties turp.
Tikmēr Latvijas Pašvaldību savienības padomniece veselības un sociālajos jautājumos Ilze Rudzīte sacīja, ka bēgļu izmitināšana pašvaldībās ir sarežģīta, jo kopumā īres tirgus nav ļoti bagātīgs un trūkst izmitināšanas vietu. Un pašlaik grūtības pieaug, jo samazinās atbalsts gan dzīvokļu īrē, gan izmitināšanai ar tūrisma nozares atbalstu.
Tāpēc atsevišķas pašvaldības no saviem budžetiem plāno atvēlēt papildu finansējumu bēgļu izmitināšanai. Šādu iespēju apverot Siguldā un Cēsīs.
KONTEKSTS:
No 1. jūlija, kad stāsies spēkā samazinātais atbalsts par Ukrainas bēgļu izmitināšanu, cita mītnes vieta būs jāmeklē aptuveni 3000 bēgļiem, paziņojusi Latvijas Pašvaldību savienība (LPS).
LPS norādīja, ka ne tikai Rīgā, bet arī daudzās citās pašvaldībās ir sasniegtas bēgļu izmitināšanas kvotas. Tāda situācija ir Rēzeknē, Rēzeknes novadā, Saulkrastu, Tukuma, Varakļānu, Siguldas un citos novados.
Tikmēr Latvijas Lielo pilsētu asociācijā pavēstīja, ka vairākās pilsētās sākta Ukrainas bēgļu izlikšana no tūrisma mītnēm un līgumu laušana.
Kopumā kopš Krievijas sāktā kara Ukrainā līdz šim Latvijā reģistrēti aptuveni 32 000 Ukrainas civiliedzīvotāju, bet teju 26 000 bēgļu izsniegti uzturēšanās dokumenti ar tiesībām uz nodarbinātību, liecina Iekšlietu ministrijas apkopotā informācija.
