De Facto

De Facto

De Facto

De Facto

Rīgas mēra un vicemēru padomnieki joprojām bez amatpersonas statusa

Rīgas mēra un vicemēru padomnieki – joprojām bez valsts amatpersonas statusa

Lai gan jau vairāk nekā nedēļu savus pienākumus pilda jaunais Rīgas mērs Mārtiņš Staķis ("Attīstībai/Par!"), visi trīs jaunie Rīgas vicemēri un arī viņu biroji, to vadītāji un padomnieki joprojām nav valsts amatpersonas. Pagājušajā vasarā tolaik Rīgas domes opozīcijā esošā “Jaunā Vienotība” bija iesniegusi priekšlikumu, kas paredzēja amatpersonas statusu noteikt lielo pilsētu vadības padomniekiem, taču attiecīgie grozījumi joprojām ir iestrēguši Saeimas atvilktnēs, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums “de facto”.

Jaunais Rīgas mērs Mārtiņš Staķis sava biroja sastāvu atklāja jau uzreiz pēc tam, kad tika apstiprināts amatā. Mēra biroju no oktobra vidus vadīs Evija Celma, kas līdz šim bija IT Izglītības fonda "Start(IT)" izpilddirektore, bet iepriekš darbojās dažādās nevalstiskajās organizācijās. Divas padomnieces – Ieva Graudiņa, kas atbildēs par sadarbību ar pašvaldības institūcijām, un Vladislava Šķēle, kuras pārziņā būs sadarbība ar nevalstiskajām organizācijām, bija “Attīstībai/Par-Progresīvie” Rīgas domes saraksta kandidātes. Vēl divi bijuši Staķa kolēģi aizsardzības ministra Arta Pabrika birojā – juridiskā padomniece Dace Spaliņa un padomnieks politiskajos jautājumos Gints Knoks. Rīgas mēra sabiedrisko attiecību padomnieks būs kādreizējais LNT žurnālists Aleksis Zoldners.

Staķis uzsver, ka padomnieku komandu esot veidojis pats: “Vienīgais vadmotīvs un svarīgākais vadmotīvs, kas ir bijis, ir “profesionāļi”. Es par katru no viņiem varu, tā teikt, galvot, ka tie ir sava amata speciālisti. Un, protams, ka man uzticības un lojalitātes jautājums arī ir svarīgs. Tie ir tuvākie mani kolēģi, ar kuriem es kopā strādāju. Un ar katru no šiem cilvēkiem es esmu pavadījis kādu laiku kopā un kopā strādājis. Es vienkārši zinu, ko viņi var, ko viņi nevar izdarīt. Šeit nav jautājums par to, ka kādam ir atrasta silta vieta, jo patiesībā mans birojs, ja salīdzina ar iepriekšējiem mēriem, ir stipri pat arī mazāks.”

Lai gan Rīgas mēra biroja vadītāji vai padomnieki, arī ārštata, vēsturiski ir bijuši visai ietekmīgi – te var pieminēt Ivetu Strautiņu-Ušakovu, Ēriku Teilānu vai Jāni Dzanuškānu – valsts amatpersonas deklarācijas viņiem jāsniedz nebija.

Tāpēc tikai pēc vairākiem gadiem sabiedrībai kļuva zināms par bijušā mēra Nila Ušakova pietuvināto loka piepelnīšanos ar konsultācijām Rīgas pašvaldības kapitālsabiedrībās, piemēram, “Rīgas ūdens” un “Rīgas satiksme”.

Staķis apgalvo – viņa birojā strādājošajiem valsts amatpersonas statuss netraucētu: “No manas puses, ja likumdevējs šādu lēmumu pieņems, es to noteikti atbalstīšu. Daļa no mana biroja jau ir bijuši vairākus gadus kā amatpersonas un pie šī amatpersonas statusa bija pieraduši. Es pats arī esmu bijis amatpersonas statusā. Tas nav nemaz tik sarežģīti šīs amatpersonas deklarācijas aizpildīt, tā ka es noteikti neredzu šeit nekādus tādus ierobežojumus.”

Saskaņā ar Rīgas domes koalīcijas vienošanos biroja vadītājs pienākas arī katram no vicemēriem, savukārt padomnieku skaits ir atkarīgs no frakcijas lieluma.

“Jaunās Vienotības” pārstāvim Vilnim Ķirsim ir trīs padomnieki.

Biroju vada Edmunds Jurēvics, Ķirša līdzgaitnieks vēl no Zatlera Reformu partijas laikiem. Padomnieks satiksmes jautājumos būs Jānis Meirāns, kurš pērn strādājis “Rīgas satiksmes” pagaidu valdē, bet tagad Rīgas domes vēlēšanās kandidēja no “Attīstībai/Par!-Progresīvo” saraksta. Ķirša padomnieks attīstības jautājumos būs viņa partijas biedrs, vēsturnieks Gatis Liepiņš, kurš šobrīd ir Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas vecākais konsultants. Savukārt padomnieks Eiropas finansējuma jautājumos būs kādreizējais kultūras ministrs un bijušais Saeimas deputāts Ints Dālderis (Jaunā Vienotība). Šobrīd viņš ir arī finanšu ministra Jāņa Reira padomnieks.

“Attiecībā uz Dāldera kungu, viņš paliks arī Finanšu ministrijā. Un man tieši pat ir svarīgi, vērtīgi, ka viņš, tā teikt, tiek pie informācijas klāt, kas ir svarīga Rīgai,” saka Ķirsis. Vaicāts, vai Dālderis spēs apvienot abus pilnā laika amatus, vicemēr Ķirsis norāda: “Nu, pavisam noteikti, strādāsim! Darba daudz. (..) Nu, ja nespēs, tad pārskatīsim šo jautājumu. Bet pagaidām nekas neliecina, ka nespētu.”

Vicemēram Edvardam Smiltēnam (Latvijas Reģionu apvienība), kuru saskaņā ar Latvijas Reģionu apvienības un Nacionālās apvienības vienošanos pēc divarpus gadiem amatā nomainīšot Einārs Cilinskis, birojā ir trīs štata vietas – vadītājs un divi padomnieki.

Biroja vadītāju Smiltēnam pagaidām nav izdevies atrast, toties ir viens ārštata padomnieks – uzņēmējs un Smiltēna vadītās biedrības “Sabiedrība Centriskai Politikai” valdes loceklis Edgars Štelmahers. Padomnieks sabiedrisko attiecību jautājumos ir Arno Pjatkins, kurš savulaik bijis Tautas partijas un premjera Aigara Kalvīša preses sekretārs, bet iepriekšējās Saeimas laikā strādājis Zaļo un Zemnieku savienības pārstāves Danas Reiznieces-Ozolas birojos Ekonomikas un Finanšu ministrijās.

Otro Smiltēna padomnieka amatu uz pusslodzi dalīs divi cilvēki. Viens ir Nacionālās apvienības pārstāvis, bijušais Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretāra vietnieks Aivars Draudiņš. Kandidējot Rīgas domes vēlēšanās, viņš norādīja, ka ir Latvijas Lielo pilsētu asociācijas padomnieks. Otra ir bijusī SIA “Valsts nekustamie īpašumi” valdes locekle Kitija Gruškevica. “Viņa būs arī tilts uz Pierīgas pašvaldību apvienību, jo viņa darbojas arī šīs apvienības kontekstā. (..) Šobrīd tieši manas funkcijas ir saistītas ar Rīgas-Pierīgas sadarbību, un viņa jau ir realizējusies konkrētās iniciatīvās. Un tāpēc ir arī vajadzīgs šis savienojošais elements, kur šie cilvēki ir ciešā sakabē un faktiski viss notiek vienā ritmā,” stāsta Smiltēns.

Jaunās Konservatīvās partijas (JKP) izvirzītā vicemēre Linda Ozola vienlaikus vadīs Rīgas domes Kārtības, drošības un pretkorupcijas komiteju.

Par savu vienīgo padomnieku Ozola ir uzaicinājusi kādreizējo Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja darbinieku Jāni Circenu,

kurš ir arī Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Jura Juraša (JKP) palīgs. Biroja vadītāju Ozola vēl nav atradusi, taču domā, ka tas varētu būt kāds no partijas biedriem. “Vicemēri ir politiski vēlētas amatpersonas, un arī viņu biroji ir politiski biroji, tā ir politiskā vadība. Tāpēc – jā, mūsu gadījumā mēs arī šobrīd skatāmies un izvērtējam iespējas uzrunāt arī kādu no savas partijas kolēģiem,” saka vicemēre. Jebkurā gadījumā Ozolas biroja vadītājs būšot lojāls JKP programmai.

Neviens no Rīgas domes jaunās vadības neiebilst, ka viņu padomnieki varētu būt valsts amatpersonas.

Tam būtu nepieciešamas izmaiņas likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”. Par šo likumu Saeimā atbild Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, kuru vada “Saskaņas” pārstāve Inga Goldberga. Lai gan komisijā otro lasījumu jau vairāk nekā gadu gaida likuma grozījumi, kuros iesniegts arī šāds “Jaunās Vienotības” priekšlikums, Goldberga skaidro – tas saistīts ar ilgajām diskusijām par tajos iekļauto normu, kas paredz valsts amatpersonas deklarāciju dzēšanu pēc pieciem gadiem.

Taču komisija varētu izstrādāt jaunu likumprojektu, pieļauj Goldberga: “Tas būtu mans personīgais viedoklis, jo komisijā tiešām tas vēl nav diskutēts. Šajā zināma loģika ir. Ja, pieņemsim, ministru padomnieki, konsultanti, biroju vadītāji, palīgi ir amatpersonas, tad tā kā loģiski izskatās, ka arī pašvaldībās šiem darbiniekiem arī vajadzētu būt amatpersonām. (..) Mēs šobrīd skatāmies, ka mums pašvaldības jau ir daudz lielākas un salīdzināmākas. Un dalīt atkal tās kaut kādos citos nosacījumos, manuprāt, nebūtu prāta darbs. Tiem nosacījumiem uz visām pašvaldībām vajadzētu būt salīdzināmiem, līdz ar to – varbūt jāpārskata norma, bet jāattiecina uz visām pašvaldībām.”

Ja grozījumi, kas pašvaldību vadītāju, vietnieku un izpilddirektoru padomniekiem piemērotu valsts amatpersonas statusu, tiek virzīti, tad tie būtu jāpieņem līdz nākamā gada pašvaldību vēlēšanām,

kad pirmo reizi tiks vēlētas jaunizveidoto novadu domes, uzskata atbildīgās Saeimas komisijas vadītāja. Iespējams, būtu jāprecizē arī citu pašvaldību administrācijā strādājošo statuss. Piemēram, “de facto” pārliecinājās, ka ilggadējais Rīgas domes Juridiskās pārvaldes direktors Jānis Liepiņš par valsts amatpersonu kļuva tikai pirms dažiem mēnešiem – pēc tam, kad tika iecelts “Rīgas siltuma” padomē.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt