Panorāma

Panorāma

Panorāma

Alum akcīzes nodokli nesamazinās

Rīgas mēra amatam virza Oļegu Burovu

Rīgas mēra amatam «Gods kalpot Rīgai» virzīs Burovu

Partijas "Gods kalpot Rīgai" (GKR) valde ceturtdien, 27.jūnijā, nolēma, ka Rīgas mēra amatam virzīs pašreizējo mēra amata pienākumu izpildītāju Oļegu Burovu. Šāds lēmums partijas valdē pieņemts vienbalsīgi.

ĪSUMĀ:

  • GKR Rīgas mēra amatam virza Oļegu Burovu.
  • Burovs gatavs pretendēt uz amatu 10. jūlija sēdē, ja viņam būs vairākuma atbalsts.
  • Burovs gatavs sadarboties ar visiem domniekiem; sarunas sāks jau piektdien.
  • Burovu atbalstīs “Saskaņa”; nav zināms, kā balsos 4 no partijas izslēgtie domnieki.
  • Jaunā frakcija “Rīgai” sliecas atbalstīt opozīcijas kandidātu.
  • Arī “Latvijas attīstībai” un NA neatbalsta Burovu, jo viņš ir “kopā ar “Saskaņu””.
  • Ļogās arī vienotā opozīcijas nostāja nogaidīt un rīkot ārkārtas vēlēšanas.

Burovs 10. jūlija sēdē uz amatu pretendēs vien tad, ja vismaz 31 deputāts jeb vairākums rakstiski apliecinās atbalstu.

Rīgas domnieki pēc GKR pārstāvja Daiņa Turlā gāšanas no mēra amata solīja divu nedēļu apdomāšanās periodu, bet tukšā mēra krēsla aizpildīšanas sarunas atsākušās jau nedēļu iepriekš. GKR pirmā nāca klajā ar savu piedāvājumu.

Rīgas domē atsākas cīņas par mēra krēslu; šķīst doma par ārkārtas vēlēšanāmEdgars Kupčs

    Partijas līderis Andris Ameriks skaidroja, ka partija virza savu kandidātu vēlreiz, jo uzskata, ka “nebija pamata izteikt neuzticību Turlajam”.

    “Mēs redzam, ka šodien pats svarīgākais ir nevis politiskās spēles, bet nodrošināt darbu Rīgas domē, un Burovs ir viens no pieredzējušākiem domniekiem, kas var piedāvāt savu redzējumu,” norādīja Ameriks.

    Burovs gan oponēja, ka viņš nav pieredzējis domnieks, viņa deputāta pieredze ir vien divi gadi, taču kopumā viņš strādāja Rīgas domē jau 20 gadus.

    Burovs kopš Rīgas vadības izšķiršanās pārcelties uz Briseli ir kļuvis par vicemēru, viņš vairākkārt uzsvēris, ka Rīgai vajadzīgs krīzes menedžeris un ka nesolīs nepadarāmas lietas. Vēl pirms Turlā gāšanas Burovs Latvijas Radio apliecināja, ka Rīgā ir politiska un finanšu krīze.

    Burovs sola piektdien, 28. jūnijā, sākt sarunas ar frakcijām domē, lai nodrošinātu sev vairākuma atbalstu.

    Pēc izvirzīšanas mēra amatam viņš uzsvēra, ka ir gatavs sadarboties ar visiem domes deputātiem.

    “Mēs, visi 60 deputāti, esam ievēlēti, ieguvām šo mandātu, lai risinātu konkrētus saimnieciskus jautājumus. Neviens no mums negaida un neprasa, lūdzu, pastāstiet kaut ko no tribīnes un turpiniet visas šīs politiskās debates un politisko retoriku. No mums gaida kaut ko citu. Tāpēc tie deputāti vai frakcijas, vai atsevišķi deputāti, kas ir gatavi strādāt kopā ar mums – laipni lūdzam, mēs esam gatavi.

    Sarkanās līnijas mūsu partijai nav,” sacīja Burovs.

    Pašlaik Burovs noteikti var rēķināties ar mazāk nekā puses deputātu atbalstu. Burovam atbalstu solījusi “Saskaņas” deputātu frakcijas vadītāja Anna Vladova.

    “Pirms kāda laika mēs jau paziņojām, ka mēs atbalstīsim “Gods kalpot Rīgai” frakcijas pārstāvi. Es neuzskatu, ka kaut kas ir mainījies,” sacīja Vladova.

     “Gods kalpot Rīgai” vadība uzsvēra, ka Burova kandidatūra tikšot uzturēta tikai tad, ja to rakstiski atbalstīs vismaz 32 deputāti. Tātad vēl nepieciešamas četras balsis.

    Nav gan zināma no “Saskaņas” izslēgto četru deputātu nostāja, kas līdzīgi kā Turlā gāšanā var būt izšķiroša Burova ievēlēšanā.

    Viņu frakcijas vadītājs Valērijs Petrovs Latvijas Radio teica, ka gaidīs Burova piedāvājumu.

     Savukārt Neatkarīgo deputātu frakcijas deputāts Aleksejs Rosļikovs sacīja, ka “ar jebkuru turpmāko un nākošo partneri varam izrunāt darāmos darbus – secīgi un konkrēti līdz 2021. gadam, un, ja tas partneris apņemas respektēt mūsu vēlmes un vīziju, un rezultātā rīkoties progresīvi un aktīvi, tad noteikti mēs viņu atbalstīsim”.

    “Vai tas [partneris] būs “Gods kalpot Rīgai”? To parādīs laiks,” sacīja Rosļikovs.

    Iepriekš “Saskaņas” un “Gods kalpot Rīgai” pārstāvji gan teikuši, ka ar izslēgtajiem deputātiem nesadarbosies, taču tagad nostāja kļuvusi maigāka.

    “Mēs varēsim strādāt domē, jo viņi ir ievēlēti deputāti, un tāpēc, protams, mēs esam atvērti jebkuram priekšlikumam no deputātiem, protams,” apgalvoja Vladova.

    Opozīcijas partijas vēl diskutēs, vai pretī Burovam likt arī savu kandidātu.

    Savukārt trīs deputāti, kas aizgājuši vai patriekti no partijas “Latvijas attīstībai” un Jaunās konservatīvās partijas, drīzāk būtu par mēru no opozīcijas.   ““Gods kalpot Rīgai” jau bija šāda iespēja, izveidot valdību. Šobrīd, mūsuprāt, vajadzētu dot nākamajai, citai frakcijai šādu iespēju,” sacīja jaunās frakcijas vadītājs Oskars Putniņš.

    “Latvijas attīstībai” frakcijas vadītājs Viesturs Zeps pauda, ka šobrīd Burovs “joprojām ir kopā ar “Saskaņu”, kamēr viņi ir kopā, tad par ko ir runa?”.

    Savukārt Nacionālās apvienības deputāts Dainis Locis sacīja, ka “to mēs jau sen esam teikuši, ka tas haoss, kas šobrīd Rīgā ir, un šobrīd veidojās jaunas grupas un pārgrupēšanās, tas ne pie kā laba tomēr nenoved. Tomēr būtu jāprasa vēlētājam. Būtu pareizi, ja būtu ārkārtas vēlēšanas. Bet, protams, šeit būs iniciatīva pirmā no Burova kunga, kurš ir gatavs veidot koalīciju. Redzēsim, kā viņam tas izdosies.”

    Bet pašlaik ļogās iepriekš visai stingrā opozīcijas nostāja, ka jānogaida divi mēneši bez mēra, lai dome līdz 20. augustam kļūtu darbnespējīga un tiktu rīkotas ārkārtas vēlēšanas.

    “Gods kalpot Rīgai” ar 11 deputātu vietām ir otra lielākā frakcija Rīgas domē. Pati lielākā ir partijas “Saskaņa” frakcija ar 17 domniekiem. Savukārt partijas “Vienotība” frakcijā ir četri deputāti, Nacionālās apvienības frakcijā – seši, “Latvijas attīstībai” – astoņi, Jaunajai konservatīvajai partijai – septiņi. Nesen izveidotajā Neatkarīgo deputātu frakcijā ir četri domnieki, kuri iepriekš strādājuši “Saskaņas” frakcijā, bet nupat izveidotajā frakcijā “Rīgai” – trīs deputāti.

    KONTEKSTS:

    Neskaidrības ar Rīgas domes vadību sākās pēc tam, kad  aprīlī par dažādiem pārkāpumiem no amata atstādinātais mērs Nils Ušakovs tika ievēlēts par Eiropas Parlamentā un 29. maijā oficiāli paziņoja par amata atstāšanu. 30. maijā par galvaspilsētas mēru ievēlēts “Gods kalpot Rīgai” politiķis Dainis Turlais.  Taču pēc viņa ievēlēšanas no “Saskaņas” frakcijas izslēgti četri deputāti, jo viņi atteikušies balsot par sava partijas biedra Sandra Bergmaņa ievēlēšanu vicemēra amatā, un  "Saskaņas" un "Gods kalpot Rīgai" (GKR) koalīcija domē zaudēja vairākumu.

    Izslēgtie domnieki Valērijs Petrovs, Aleksejs Rosļikovs, Vitālijs Dubovs un Vadims Baraņņiks izveidoja Neatkarīgo deputātu frakciju.

    20. jūnijā pēc opozīcijas pieprasījuma sasauktajā sēdē no mēra amata gāzts arī Turlais. Pēc šī balsojuma no opozīcijā esošās Jaunās konservatīvās partijas frakcijas izslēgti deputāti Imants Keišs un Druvis Kleins, jo viņi neatbalstīja frakcijas nostāju.

    Ja divu mēnešu laikā Rīgai netiks ievēlēts jauns mērs, Saeima būs tiesīga rosināt domes atlaišanu.  

    Latvijā
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti