Otrdienas pēcpusdienā līdz vakaram galvaspilsētā nolija gandrīz desmit dienu jeb trešdaļa mēneša normas. Tas nav nekas ārkārtējs, stāsta Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra Prognožu daļas vadītājs Andris Vīksna: “Šādas spēcīgas lietusgāzes, kas sasniedz pat dekādes normu, ir vērojamas gandrīz katru vasaru. Varbūt ne gluži ikdienišķa parādība, bet katru vasaru ar tām ir jārēķinās. Un arī Rīgā lielākoties katru gadu bijusi šāda situācija. Bet lielākā problēma šķiet inženiertehniskās komunikācijas, kas pilsētā netiek galā ar šo ne tik lielo kvantitatīvo nokrišņu daudzumu, bet to, ka tas daudzums nolīst salīdzinoši īsā laika periodā.”
Rīgas ielas ar tādu nokrišņu apjomu nu jau ierasti galā netika - daudzviet automašīnas pārvietojās, līdz pusriepām būdamas ūdenī.
Rīgas domes Satiksmes departamenta pārstāve Ilze Dimante atzīst, ka tādas problēmas nav nekas jauns, jo notekūdeņu aizvades sistēmas tik lielam nokrišņu daudzumam tik īsā laikā nav paredzētas. Divas stundas pēc lietus ielās ūdens vairs neesot bijis.
“Pati izdaudzinātā Barona iela bija pilnīgi sausa deviņos vakarā. Nav pasaulē izdaudzināta modernāka vai inovatīvāka lietus ūdens kanalizācijas sistēma. Nav iespējams uzņemt tik lielu ūdens daudzumu,” saka Dimante.
Fakts, ka noteksistēmas tādus nokrišņus uz brīdi nespēj uztvert, nav nekas neierasts, saka inženierzinātņu doktors Reinis Ziemeļnieks. To ietekmē gan klimata pārmaiņas, gan vecās komunikācijas zem ielām. Savā disertācijā Ziemeļnieks rosinājis vērtēt, vai vismaz maģistrālajās ielās nebūtu jādomā par jaudīgākām sistēmām, kas nav tikai minimālo prasību izpilde.
“Aktīvās jeb intensīvās ielas vienkārši pārbūvēt, pārstrādāt kanalizācijas, lai sprūstošās ielās izbūvētu pēc lielākas varbūtības. Vēsturiskās komunikācijas tāpat kā tehnoloģijas noveco, un, ja tās laicīgi neiztīra, tas arī kavē aizplūdi,” skaidro Ziemeļnieks.
Eksperts gan norāda, ka tad būtu jādomā ne tikai par ūdens aizvadīšanu pazemē, bet arī tālāk līdz attīrīšanas ietaisēm. Turklāt mūsdienās ielu un jumtu segumi esot blīvāki, zaļo zonu kļūst arvien mazāk, tādēļ arī teju viss lietus ūdens koncentrējas tikai notekās. Par noteksistēmu plānošanas lietām pēc lietavām trešdien diskutē arī Rīgas domes Attīstības departamentā.
