Lielo kapu apkaimes iedzīvotāji tumšajā laikā pārvietojās pa kapiem vai nu ar lukturīti uz pieres, vai spīdinot gaismu ar mobilo telefonu. Kapi lieli, taču apgaismoti vien daži celiņi.
“Protams, ka ir šeit ko darīt. Ir daži celiņi, kas nav apgaismoti absolūti, bet apgaismojums ir ierīkots kā tāds, un alternatīvus ceļus izvēlēties šajā parkā ir iespējams tā, lai būtu apgaismots celiņš,” norādīja “Rīgas gaismas” tehniskais direktors Edmunds Krēsle.
Lai ierīkotu apgaismojumu, sākumā ir jāsagaida, lai Rīgas dome izlemtu, kāds šai apkaimei būs statuss, jo tas nav gluži parks, nav arī gluži vairs kapi.
“Tāpēc par to arī vēl notiek spriešana, kā vispār šeit notiks tālākā attīstība kopumā,” norādīja Krēsle.
Ja Lielie kapi tiktu nodēvēti, piemēram, par Memoriālo parku, nevis kapiem, tad apgaismojuma ierīkošana varētu notikt ātrāk.
Pašreizējie apgaismojuma tīkli ir ierīkoti pagājušā gadsimta otrajā pusē.
“Tik, cik viņi ir uztaisīti, tik viņi pagaidām arī paliks, jo, ja mums kāds finansējums tiek rasts, parasti tas tiek izmantots prioritārā kārtā citiem objektiem, jo Rīgā ir diezgan daudz apkaimes, kur apgaismojuma nav vispār, kā, piemēram, tā ir Jaunciema gatvē Ozolkalna apkaimē, kur arī iedzīvotāji mums bieži sūdzas par to, ka apgaismojuma nav vispār,” skaidroja Krēsle.
Tāpat arī prioritāte esot uzstādīt apgaismojumu Ziepniekkalna Ēbelmuižas parkā un uzlabot situāciju ar Vērmanes dārzu, jo par šīm teritorijām visbiežāk tiek saņemtas sūdzības.
Bet kārtīgs apgaismojums Lielajos kapos - “godīgi runājot, no prioritātēm vienā no pēdējām vietām”, atzina Krēsle.
Uzņēmums nav veicis kādus aprēķinus un padziļinātu izpēti par apgaismojuma ierīkošanas izmaksām, tāpēc pašlaik nevar precīzu skaitli pateikt, piebilda “Rīgas gaismas” pārstāvis.
