Pasaulē šodien ir daudz dažādu drošības izaicinājumu, bet Baltijas valstīm tās jau daudzus gadus ir attiecības ar Krieviju, un tieši šeit, Baltijā, ir arī īstā vieta, kur tos pārrunāt, tā Nacionālajā bibliotekā notiekošajā "Rīgas konferencē" atgādināja pieredzējuši diplomāti un eksperti, vērtējot to, kādu kārti šobrīd izspēlē Krievijas vara un, cik paradoksāla tā ir.
"68 % Krievijas iedzīvotāju vēlas mierīgas atteicības ar Rietumiem, tikai 14 % atbalstītu teritoriju paplašināšanos un 18 % konfrontāciju ar ASV.
Krievijas sabiedrība ir ļoti dažādās domās, bet mums nav politiskās varas, kas varētu strukturēt šo noskaņojumu, un tāpēc valda bezcerība un bailes, kas notiktu, ja mainītos Krievijas vara," situāciju raksturoja "Chatham House" analītiķe Lilija Ševtsova.
Krievijas vara šobrīd ir nodarbināta ar diviem jautājumiem - iekšpolitiskā stabilitāte, mēģinājumi stimulēt ekonomiku un atgriezietis pasaules arēnā, bet īstermiņa izmaiņas Rietumu un Krievijas attiecībās nav gaidāmas.
"Šīs attiecības joprojām sarežģī attiecības Ukrainā, tas, kas notika 2014. gadā, Krimas aneksija, separātistu atbalstīšana.
Kamēr netiks atrisināts tas, ko Krievija pati ir iesākusi, fundamentāla attiecību pārskatīšana starp Rietumiem un Krieviju, visticamāk, nenotiks," - tā Latvijas vēstnieks Krievijā Māris Riekstiņš.
Neaizmirst par Ukrainu un arvien okupēto Krimu, kas ir liels ķīlis Krievijas un Rietumu attiecībās, aicināja arī bijušais Ukrainas premjerministrs Arsēnijs Jaceņuks, kurš bija pirmais Ukrainas valsts vadītājs uzreiz pēc Maidana.
"Jaunajam prezidentam ir milzu atbildība. Cilvēki grib tūlītēju risinājumu. Varbūt viņš to neapsolīja, bet tas ir tas, ko cilvēki saprata, tas, ko viņi gaida. Viņam ir jārīkojas gudri un stingri. Nekādas atlaides Krievijai. Viņam ir skaidra jāpasaka - mēs esam gatavi sarīkot brīvas un godīgas vēlēšanas, bet tikai pēc tam, kad jūsu militāristi būs pametuši Ukrainas teritoriju," norādīja bijušais Ukrainas premjerministrs Arsēnijs Jaceņuks.
Jāpiebilst, ka Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis nākamnedēļ būs Latvijā, un, protams, attiecības ar Krieviju un šī ļoti ieilgusī krīze Austrumukrainā būs arī viens no galvenajiem sarunu tematiem šeit, Rīgā, pārrunājot ar Latvijas prezidentu Egilu Levitu.
Un sagaidāms, ka attiecības ar Krieviju būs aktuāls jautājums arī nākamajās "Rīgas konferencēs".