Rīgas konferencē spraigas diskusijas par Ukrainas konflikta risinājumu

13.septembrī noslēdzas ikgadējā Rīgas konference, kurā pulcējas augsta līmeņa starptautisko lietu eksperti, diplomāti un politiķi. Diskusijas caurvija Krievijas agresijas un Ukrainas tēma. Viena no domu apmaiņām kļuva īpaši karsta, kad eksperti sāka diskutēt par miermīlīgu vai militāru konflikta risinājumu, izskanot brīdinājumiem, ka no pēdējā jāizvairās par katru cenu, jo citādi draud totāls karš.

Gaismas pilī Rīgas Konferences noslēdzošajā dienā tika runāts ne tikai par Ukrainu un Krievijas radītiem drošības draudiem, vienā no diskusijām tika apspriests arī populisms, eiroskepticisms un nacionālisms Eiropā. Tajā piedalījās arī Latvijas bijuši prezidente Vaira Vīķe-Freiberga.

Viņa vērsa uzmanību, ka pretēji Krievijai, kurā "līderis ar atkailinātām krūtīm un muskuļiem atklāti uzbrūk blakus esošajām valstīm", parādot savu spēju pieņemt lēmumus, Eiropā trūkst līderu, piebilstot, ka demokrātijas un līderības trūkumu sāk aizpildīt ekstrēmisms.

Tajā pašā laikā Vīķe-Freibega uzsvēra, ka runājot par demokrātijas problēmām Eiropā, ir jāsaprot, kādas tieši tās ir. Demokrātija prasa laiku un darbu, norādīja bijusī Latvijas prezidente.

"Kad mēs runājam par demokrātijas neveiksmi vai par Eiropas projektu un tā tālāk un tā joprojām, mums vajadzētu tiešām mēģināt saprast, ko mēs ar to domājam. Kas demokrātijā ir tas, kas nav izdevies? Vai kas joprojām saglabājas un, cerams, paliks uz visiem laikiem. Mums ir jābūt uzmanīgiem kopā ar ūdeni no vannas neizliet bērnu, kas, manuprāt, tiek darīts pārāk bieži," teic Vaira Vīķe-Freiberga.

Karsta izvērtās pēcpusdienas diskusija par to, kā stiprināt demokrātiju Ukrainā, kādi ir galvenie izaicinājumi nepieciešamo reformu veikšanā. Ir skaidrs, ka tās ir nepieciešams, gan ekonomiski, gan tiesu sistēmā, jāizskauž arī korupcija.

Tomēr "ķerties vērsim pie ragiem" traucē militārais konflikts. Ukrainas parlamenta deputāts, bijušais ārlietu ministrs Boriss Tarasjuks atzina, ka šobrīd tiek gaidītas nākamēnes paredzētās Augstākās Radas ārkārtas vēlēšanas, paužot uzskatu, ka tajās konstitucionālo vairākumu iegūs demokrātiskie spēki. Ar tiem viņš domā proeiropeiskos. Tarasjuks uzskata, tad būs vieglāk īstenot reformas. Bet tajā pašā laikā ir vajadzīgs arī miers.

Bet sarunas ātri ievirzījās domu apmaiņā par Krievijas agresiju, Ukrainas un rietumvalstu reakciju. Diskusiju uzkarsēja viens no skaļākajiem Kremļa kritiķiem Andrejs Ilarionovs, kurš pirms daudziem gadiem bija prezidenta Vladimira Putina padomnieks. Viņš pauda domu, ka Ukrainas un Krievijas karam nav nemilitāra risinājuma, jautājot, "vai mūsdienu rietumvalstis ir gatavas ļaut Putinam uzvesties kā gangsterim tumšā alejā".
*
ASV Vilsona centra Kenana institūta direktors Metjū Rožanskis turpretim uzsvēra, ka pavisam noteikti ir jāizmēģina visi citi iespējamie varianti. Viņš brīdināja, ka karš starp Krieviju un NATO valstīm būtu totāls karš, no kura par katru cenu jāizvairās.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt