Rīgas ielu pāradresācija - atvieglojums gan pilsētniekiem, gan viesiem

Katram ir nācies maldīties pa pilsētas ielām, meklējot kādu konkrētu adresi. Bieži vienam mājas numuram ir daudzi korpusi, un tad nu vien uz labu laimi ir jāmeklē īstā māja. Lai orientēšanos pilsētā atvieglotu, Rīgā notiek namu pāradresācija.

Rīgu, īpaši tās mikrorajonus, caurvij liels un sarežģīts ielu tīkls. Šajā ielu burzmā ir viegli apmaldīties, tādēļ tām ir nepieciešami nosaukumi, bet mājām – adreses. Par ērtāku orientēšanos galvaspilsētas ielās atbild Rīgas Pilsētas būvvaldes adresācijas nodaļa.

Rīgas ielu pāradresācija - atvieglojums gan pilsētniekiem, gan viesiemKristaps Feldmanis
    Tās vadītājs Uldis Freimantāls stāsta par ielas adresācijas principiem, kuru izpilde ir viens no viņa vadītās nodaļas galvenajiem uzdevumiem: „Viens no principiem – ir jāvar vairāk vai mazāk orientēties ielas garumā, tāpēc ir numuri, kas iet secīgi, kas dod intuitīvu iespēju cilvēkiem izvēlēties virzienu, uz kuru viņiem iet.”

    Iepriekš mikrorajonos, kad tos būvēja, “normāli likās, ka sanumurē korpusus, visus zem viena numura, un uz kuru pusi iet, tev nav nekādas saprašanas, bet adresācijas principi, kas ir noteikti ar valdības noteikumiem, sevī ietver to, ka ir jābūt ielai un ielai ir jābūt vienā vietā. Mums, piemēram, ir bijušas dažas korekcijas ielu tīklā, kur mēs arī tā kā novēršam, piemēram, Viļa Ģelbes iela novērš Biķernieku ielas sākuma dubultošanos, līdzīga problēma vēl joprojām zināmā mērā pastāv Ropažu ielai”, klāsta Freimantāls.

    “Ir arī tās problēmas, ka iepriekšējās adresācijas kritēriji neizšķīra tādu kategorisku pāra un nepāra pusi, bija iespēja numurēt tikai vienā pusē, ja otrā pusē nebija apbūves vai tā nebija atļauta, vai nebija iespējama, tad numurus lika pēc kārtas,” stāsta Freimantāls.

    “Šobrīd noteikumi paredz, ka ir jāizšķir pāra un nepāra puses un numuru secībai ir jābūt,” uzsver adresācijas nodaļas vadītājs.

    Lai arī mērķis ir uzlabot orientēšanos pilsētā, tomēr šādas izmaiņas var radīt arī apjukumu. Īpaši svarīgi neapmaldīties ir operatīvo dienestu transportlīdzekļu vadītājiem. Ja ugunsdzēsēji, mediķi vai kāds cits operatīvais dienests apmaldās, tad tam var būt ļoti nopietnas sekas.

    Neatliekamā medicīniskā palīdzības dienesta operatīvās vadības centra vadītājs Aleksejs Baranovs stāsta, ka mediķu neizjūt tik ļoti šo adrešu maiņu, “jo mums diezgan regulāri pienāk ziņas par jaunām adresēm no Valsts zemes dienesta datubāzes, un mums ir ļoti labs dispečerizācijas risinājums, kas parāda dispečeriem gan veco adresi, gan jauno adresi, uz kuru tā nomainīta''.

    Līdz ar to, pat ja pacients, zvanot un izsaucot neatliekamo palīdzību, kļūdās un nosauc veco adresi, dispečers redz, ka šī adrese ir nomainīta, un var uzdot precizējošos jautājumus, lai precizētu, vai šī ir vecā adrese vai jaunā, ko pacients sauc, skaidro Baranovs.

    Latvijas Pastā uzskata, ka adresācijas sakārtošana ir nepieciešama, tomēr informācijai par izmaiņām būtu jābūt operatīvākai.

    „Pirmkārt, mēs gribētu noteikti pateikt vispirms, ka adresācijas sistēma Rīgā ir jāpilnveido, jo Rīgā nereti ir vērojamas situācijas, kad vienam dzīvoklim ir dažādi māju numuri un dažādas ielas, tātad, sanāk, ka ir dažādas adreses, un katra ir citā ielā, tāpat ir arī situācijas, ka ieeja ir no vienas ielas puses, bet oficiālā adrese ir pilnīgi cita,” atzina Latvijas Pasta  pārstāve Gundega Vārpa.

    “Tātad ir daudz šo problemātisko jautājumu, un ir labi, ka šī adresācijas sistēma tiek sakārtota. No otras puses, ir skaidrs, ka veicot šo adrešu reformu, ir būtiski, kā tiek komunicētas šīs jaunās adreses. Gan tādā ziņā, ka cilvēki nezina, ka ir mainīta adrese adresātiem, gan tādā ziņā, ka pastniekiem tīri tehniski ir ļoti liels, dubults darbs brīdī, kad šī pāradresācija notiek, un tas atkarīgs arī no tā, cik ilgs laiks paiet no brīža, kad tiek pieņemts lēmums par šo adresācijas maiņu, kad šī informācija tiek publiskota,” pauda Vārpa.

    Viens no mikrorajoniem, kurš pirms vairāk nekā diviem gadiem saskārās ar ļoti apjomīgu pāradresāciju, bija Iļģuciemā esošais Grīvas masīvs.

    Pirms pāradresācijas Grīvas ielā 11 bija atrodamas teju 30 daudzdzīvokļu mājas, kuras atšķīra vien korpusa numurs. Kopš 2014. gada beigām šīs mājas ir pāradresētas,

    un tagad daļa no tām atrodas Vaidelotes, Buļļu, Saulgožu vai Grīvas ielās, un katrai no tām ir sava adrese.

    Vietējie iedzīvotāji ar šīm pārmaiņām, lielākoties, ir apmierināti:

    „Man liekas, ka pāradresācija šajā rajonā bija vajadzīga, jo man vieglāk tagad atrast kādu māju, iepriekš bija kaut kā ne tā ar korpusiem.”

    “Man ir ar ēdienu piegādi problēmas, tāpēc, ka es nezinu, laikam, GPS viņiem rāda vecās adreses, tad nevar mani atrast, bet tā viss normāli.”

    Uldis Freimantāls norādīja, ka bieži ielu pāradresācija ir saistīta ar nelieliem īslaicīgiem sarežģījumiem, tomēr viņš aicina pilsētas iedzīvotājus, uzņēmumus un citus, kurus skar adrešu vai ielu nosaukuma maiņa, būt pacietīgiem. Ilgtermiņā šāda ielu tīkla sakārtošana būs liels atvieglojums gan pilsētas iedzīvotājiem, gan viesiem.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Saistītie raksti
    Latvijā
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti