Pēcpusdiena

Skolu tīkla pētījuma noslēguma ziņojumā ietverti ieteikumi, kā uzlabot situāciju

Pēcpusdiena

Budžets top. Kādas izmaiņas gaidāmas iedzīvotājiem

Pēdējo 17 gadu laikā Rīgas iedzīvotāju skaits ir sarucis par 16 procentiem

Rīgas iedzīvotāju skaits pēdējo 17 gadu laikā sarucis par 16%

Rīgas iedzīvotāju skaits kopš 2000. gada ir sarucis par  121 000 jeb aptuveni 16%. Pirms 17 gadiem Rīgā dzīvoja 762 443 cilvēki, bet šā gada sākumā - 641 481, liecina Centrālā statistikas pārvaldes (CSP) publicētie eksperimentālās ģeotelpiskās statistikas dati par Rīgas 58 apkaimēm.

Visstraujāk iedzīvotāju skaits sarucis Rīgas centrā un tā apkaimē, kur 2017. gada sākumā dzīvo 30 171 cilvēks jeb gandrīz divreiz mazāk nekā 2000. gada tautas skaitīšanas laikā, kad pilsētas centrā dzīvoja 50 829 cilvēki. Par trešdaļu mazāk iedzīvotāju nekā 2000. gadā mīt Vecpilsētas apkaimē (-38%), Avotu ielas apkaimē (-35%), Grīziņkalna apkaimē (-27%).

CSP norāda, ka rīdzinieki dzīves vietu izvēlas “tuvāk dabai” – visstraujākais pieaugums ir Dreiliņu apkaimē (53 reizes) un Dārziņu apkaimē (24 reizes).

Iedzīvotāju skaits ir pieaudzis arī Sužos, Pleskodālē, Mūkupurvā, Berģos, Bieriņos, Trīsciemā, Atgāzenē, Buļļos, Vecāķos, Beberbeķos, Skanstē un Kleistos.

Uzskatāmi izceļas teritorijas ar lielākajām šajā laika periodā ekspluatācijā nodotajām daudzdzīvokļu ēkām, piemēram, Dreiliņos un Skanstē, kā dēļ tur būtiski pieaudzis iedzīvotāju skaits. Savukārt rīdzinieku skaits visvairāk krities pilsētas centrālajā daļā un daudzos padomju laikā celtajos mikrorajonos.

CSP atzīmē, ka rīdzinieku vidējais vecums ir 42 gadi un kopš 2000. gada tas ir pieaudzis par diviem gadiem.

2017. gada sākumā pēc iedzīvotāju vecumsastāva visjaunākā bija Skanstes apkaime, kur iedzīvotāju vidējais vecums ir 34 gadi, bet visvecākās – Ķengarags, Rumbula un Voleri, kur iedzīvotāju vidējais vecums ir 45 gadi.

Gados jaunie rīdzinieki izvēlas dzīvesvietu Skanstē, Kleistos, Atgāzenē, Centrā, Dreiliņos, Katlakalnā, Vecpilsētā, Avotos, Brasā, Dārziņos un Trīsciemā. Šajās apkaimēs iedzīvotāju vidējais vecums ir samazinājies – 2017. gadā Skanstes apkaimes vidējais iedzīvotājs ir par septiņiem gadiem jaunāks nekā 2000. gadā.

No kopējā rīdzinieku skaita 78% jeb  498 370 ir Latvijas pilsoņi, 18% jeb 114 361 ir Latvijas nepilsoņi, 3% jeb 20 512 ir Krievijas pilsoņi, bet 1% jeb 8 238 ir citu valstu pilsoņi.

Vislielākais pilsoņu īpatsvars Rīgā ir Bieriņos (94% no apkaimes iedzīvotājiem), nepilsoņu – Daugavgrīvā (31%). Vislielākais Krievijas pilsoņu īpatsvars ir Daugavgrīvā (8%) un Skanstē (6%). Atgāzenē, kur atrodas biznesa augstskola “Turība”, ir visaugstākais citu valstu piederīgo īpatsvars – 14%. Salīdzinoši daudz ārvalstu piederīgo dzīvo arī Vecpilsētā – 6%.

Savukārt dalījumā pa tautībām vislielākais latviešu īpatsvars ir Bieriņos (82% no apkaimes iedzīvotājiem), Buļļos (80%) un Kundziņsalā (79%). Vislielākais krievu īpatsvars ir Daugavgrīvā (56%) un Bolderājā (50%), norāda CSP.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti