Divpadsmit kilometru garais veloceliņš stiepsies no Imantas cauri Lāčupei, tad pa Kleistu ielu šķērsos Spilves pļavas un mežu, līdz gar Bolderāju pāries Buļļupei un atdursies Lēpju ielā Daugavgrīvā.
Rīgas domes Satiksmes departamenta Satiksmes organizācijas nodaļas vadītāja Beāta Dambīte skaidro, ka gandrīz trīs miljonu eiro vērtajā projektā plānots izveidot celiņu, kur rīdziniekiem atpūsties.
Celiņš gan uzlabos satiksmes drošību, gan savienos divas apkaimes. Veloceliņš neparedz ielas pārbūvi, bet veloceliņa izbūvi blakus brauktuvei, stāsta Dambīte.
Tādējādi cilvēki no Imantas varēs vizināties uz Daugavgrīvu un pretējā virzienā. Lai ieceri īstenotu, ielu malās nozāģējami 337 koki. Taču lielākā daļa no tiem neesot vērtīgi, uzsver Dambīte.
Dambīte skaidroja, ka Apstādījumu komisijas speciālisti nav atzinuši nevienu no šiem kokiem par īpaši vērtīgu, tieši otrādi - daudziem konstatēti bojājumi. Tiesa, būs jāizcērt daži koki ielu malās zem augstspriegumu tīkliem, bet tas ir saistīts ar šo tīklu aizsargjoslu prasībām.
Upurējamo koku vidū visvairāk būs priežu, bērzu un vītolu, kā arī papeles, liepas un kļavas.
Koku izciršana ir neizbēgama, jo liela daļa veloceļa būs cauri mežam. Tā saka organizācijas «Pilsēta cilvēkiem» pārstāvis Kaspars Zandbergs. Taču viņš norāda, ka galvenā problēma ir paša projekta lietderība.
Šis veloceliņš Rīgā būtu prioritāte numur 100, jo vispirms vajag savienot lielas apkaimes ar centru, un tikai pēc tam savienot apkaimes, “”Imantieši” varēs vasarā aizbraukt uz Jūrmalu, tas ir jauki, bet vai tā ir lielākā problēma? Diez vai,” saka Zandbergs.
Zandbergs ir pārliecināts, ka vispirms katrs mikrorajons, piemēram, Pļavnieki un Ziepniekkalns, būtu jāsavieno ar centru. Tikai tad varētu domāt par apkaimju savstarpēju savienošanu. Tam piekrīt arī Riteņbraucēju apvienības valdes loceklis Romāns Meļņiks, sakot, ka vispirms infrastruktūra jāveido riteņu ikdienas lietotājiem ceļam uz darbu vai skolu.
Meļņiks norāda, ka var taisīt veloceliņus klusākajās meža takās, taču svarīgāk centrā radīt iespējas brīvi pārvietoties ne tikai ar automašīnu, bet arī ar velosipēdu, un tas ir daudz vērtīgāk; par to naudu, kuru grib ieguldīt, “taisot ceļu uz nekurieni”, varētu sakārtot infrastruktūru centrā.
Arī biedrība «Pilsēta cilvēkiem» uzskata, ka Rīga dara vieglāko, nevis jēdzīgāko, jo veloceliņu iezīmēšana un ierīkošana jau esošajā infrastruktūrā prasītu ne tikai gribu, bet arī gudru plānošanu. Satiksmes departamenta pārstāve Beāta Dambīte kritiku noraida. Viņa saka, ka pašvaldība realizē dažādus projektus paralēli.
Velobraucēji Rīgu arī pamāca, ka prātīgāk veloceliņu būtu ierīkot no Bolderājas gar Daugavgrīvas šoseju, tādējādi minējiem ceļā līdz centram ietaupot četrus kilometrus jeb 20 minūtes. Domē atbild, ka tas būtu dārgi un grūti, jo šoseja prasa pilnu rekonstrukciju.
