Rīgas geto un Latvijas Holokausta muzejs Spīķeros ir biedrības "Šamir" dibināts privāts muzejs. Bez ziedojumu naudas muzejs pēdējos trīs gadus līdzfinansējumu lūdzis no valsts - no Saeimas "deputātu kvotu" finansējuma.
Arī šā gada vasarā muzejs Saeimas Budžeta komisijai bija nosūtījis vēstuli ar lūgumu izskatīt atbalsta iespējas. Vēstulē norādīts, ka muzeja pamata vajadzībām nepieciešami 168 000 eiro, kas ietvertu telpu uzturēšanu, komunālos maksājumus, administratīvās izmaksas, algas, kā arī izstāšu rīkošanu. Taču, kā zināms, "deputātu kvotas" budžeta procesā šogad atceltas un muzejam nāksies iztikt ar privātajiem ziedojumiem, stāsta muzeja pārstāvis Vladimirs Rešetovs.
"Remontus mēs nevaram atlikt. Kaut kāda nauda vēl ir. Mēs darām visu, lai muzeja izstāžu ēka būtu labā stāvoklī un atvērta. Vienkārši nedaudz samazināsim mūsu aktivitātes, jo summā, ko lūdzām Saeimas deputātiem, bijām iekļāvuši arī izdevumus jaunām izstādēm.
Pilnīgi no saviem projektiem neatteiksimies, bet piebremzēsim muzeja attīstības procesu," atzina Rešetovs.
Latvijas Holokausta muzejs gan nav akreditēts, tādēļ tas nevar pretendēt uz Kultūras ministrijas (KM) līdzfinansējumu. Muzeja pārstāvis atzīst, ka privāto muzeja finansējuma modelis ir nestabils, taču, neskatoties uz to, septiņu gadu laikā ekspozīcijas Maskavas ielā apskatījuši vairāk nekā 100 tūkstoši apmeklētāju.
Holokausta muzejam tematiski pietuvināts privātais muzejs ir Žaņa Lipkes memoriāls, kuru dibinājusi cita privātpersonu veidota biedrība.
Muzeja direktore Lolita Tomsone vērtē, ka ''deputātu kvotas'' ir riskants finansējuma avots. Tiesa, Lipkes muzejs gan ir akreditēts un ik gadu var pretendēt arī uz KM līdzfinansējumu.
Valsts atbalsts pērn bijis 71 tūkstotis eiro, kas nelielajam muzejam ir pat 80% no kopējā gada budžeta.
Savukārt KM, iezīmējot, kādi vēl finansējuma avoti varētu būt pieejami, pagaidām neakreditētajam Rīgas geto un Latvijas Holokausta muzejam, norāda, ka gada sākumā paredzēts izsludināt atklātu konkursu saliedētas sociālās atmiņas aktivitātēm. Programmas mērķis ir izglītot sabiedrību par mazākumtautību vēsturi, tostarp par traģiskiem notikumiem ebreju un romu kopienās Otrā pasaules kara laikā.
