Dzirdot diskusijas par nepilsoņu bērniem, arī Vidzemes dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Irēna Dīķe mēģināja atsaukt atmiņā pēdējo reizi, kad bērna dzimšanas faktu reģistrēt pie viņas ieradās divi nepilsoņi. Šķiet, tas bijis pavasarī. Vairākumā gadījumu vecāki grib, lai bērns būtu pilsonis, un process, lai to nokārtotu, ir vienkāršs – tas jāpasaka, kad dzimtsarakstu nodaļas darbiniece uzdod jautājumu.
“Šobrīd Latvijas pilsonību saņemt bērnam nav sarežģīti. Vienkārši ir jāpasaka “jā”. Tad mēs uzreiz reģistrā atzīmējam, ka vecāki bērnam izvēlas Latvijas pilsonību, un apliecību jau saņem ar Latvijas pilsonību,” stāstīja Dīķe.
Ja vecāki saka “nē”, vēlāk procedūra kļūst sarežģītāka. Līdz bērns sasniedz pilngadību, iespējams pārdomāt un rakstīt iesniegumu Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei.
Kad vecāki grasās no viegli iegūstamās pilsonības atteikties, Irēna Dīķe vienmēr pārjautā, kāpēc tā, un mudina apdomāties.
Viņa norāda, ka vecāki savu lēmumu nekad nav pamatojuši ar nepatiku pret valsti. Noteicoša izrādās iespēja vieglāk ceļot uz Krieviju, jo nepilsoņiem nav vajadzīga vīza.
Pati dzimtsarakstu nodaļas darbiniece uzskata, ka bērniem vajadzētu būt kādas valsts pilsoņiem, bet vienlaikus saprot vecākus, kas izvēlas pretējo, zināmu ērtību motivēti.
Jau ziņots, Valsts prezidents Raimonds Vējonis iesniedzis Saeimā likumprojektu “Par nepilsoņa statusa piešķiršanas izbeigšanu bērniem”, informēja prezidenta kancelejā. Tas darīts, lai gan Nacionālā apvienība nolēmusi izmantot koalīcijas līgumā paredzētās veto tiesības, iebilstot pret šādu iecerei.
Jau iepriekš bija zināms, ka Vējonis grasās iesniegt Saeimā likumprojektu, kas pārtrauktu nepilsoņa statusa piešķiršanu bērniem. Tādējādi nepilsoņu bērniem būtu jākļūst par Latvijas pilsoņiem ar piedzimšanas brīdi, vai arī viņu vecākiem jāizvēlas viņiem citas valsts pilsonība. Vējonis gan uzsvēra, ka šāds ierosinājums neparedz atteikšanos no nepilsoņa statusa vispār vai naturalizācijas procesa atvieglošanu.
Taču Nacionālā apvienība paziņoja par veto šim jautājumam, līdz ar to valdošā koalīcija neatbalstīs automātisku Latvijas pilsonības piešķiršanu Latvijas nepilsoņu bērniem. Arī premjers Māris Kučinskis (Zaļo un zemnieku savienība) paziņoja, ka šī jautājuma dēļ neplāno izjaukt pastāvošo koalīciju.
Kopš 2013.gada Latvijas nepilsoņu bērni tiek reģistrēti Latvijas pilsonībā tādā gadījumā, ja kāds no vecākiem, reģistrējot bērna piedzimšanu Dzimtsarakstu nodaļā, paudis attiecīgu vēlmi. Tomēr ir vairāki ierobežojumi.
2016.gadā kā nepilsoņi tika reģistrēti 52 jaundzimušie, kas ir trīs reizes mazāk nekā pirms trijiem gadiem. Kopumā nepilsoņa statuss ir nedaudz vairāk nekā sešiem tūkstošiem bērnu. Kopš 1990. gadu vidus, kad nepilsoņu īpatsvars sasniedza 29% no Latvijas iedzīvotājiem, tas ir ievērojami sarucis, un tagad nepilsoņu skaits nedaudz pārsniedz 11% no visiem iedzīvotājiem, liecina Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes dati.
