Izmaiņas Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā noteic, ka partijas vai to apvienības, kas iepriekšējās Saeimas vēlēšanās guvušas vismaz 2% vēlētāju balsu, šogad no valsts budžeta saņem lielāku finansējumu, ko var izmantot arī aģitācijai un citām priekšvēlēšanu aktivitātēm. Pirms Rīgas domes ārkārtas vēlēšanām noteiktais limits ir teju 172 tūkstoši eiro.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) apkopotā informācija liecina, ka pieteikto tēriņu ziņā ar atrāvienu priekšplānā ir četras partijas. Detalizētāk pastāstīja KNAB pārstāve Paula Vilsone: „Pašlaik mēs esam tikai pusē no visa priekšvēlēšanu aģitācijas perioda. Tāpēc visaptverošus secinājumus par to, kā partijas izmanto tām piešķirto finansējumu, KNAB varēs izdarīt vēlāk. Tomēr jau pašlaik varam pateikt, ka
visaktīvāk priekšvēlēšanu aģitācijai finansējumu plāno tērēt Jaunā konservatīvā partija, kam seko Latvijas Krievu savienība, “Saskaņa” un “KPV LV”.”
KNAB apkopotā informācija liecina, ka Jaunā konservatīvā partija līdz šim rezervējusi teju 141 000 eiro reklāmām pilsētvidē, televīzijā, radio, drukātajos medijos un internetā. Nedaudz virs 76 000 eiro izmanto Latvijas Krievu savienība, gandrīz tikpat arī partija “Saskaņa”. Bet “KPV LV” tēriņi reklāmai pārsnieguši 68 000 eiro.
“Jaunā Vienotība”, Zaļo un Zemnieku savienība, “Attīstībai/Par” un “Progresīvie”, kā arī partija „Alternative” reklāmas aktivitātēm izmantojušas no 27 000 līdz 51 000 eiro.
Plašās reklāmas aktivitātes Jaunā konservatīvā partija skaidro ar Rīgas mēra amata kandidāta maiņu. Taču fiksētā summa neliecina, ka tik daudz jau iztērēts, paskaidroja partijas valdes loceklis Krišjānis Feldmans.
„KNAB fiksētie skaitļi ir summas, par kurām ir noslēgti līgumi. Šīs summas nebūt vēl nenozīmē, ka ir samaksāts un ka būtu saņemti šie pakalpojumi, par ko līgumi noslēgti. Tā ir īpatnība šajā izdevumu deklarēšanas sistēmā, ņemot vērā, ka jebkuriem, piemēram, vides reklāmas materiālu izplatīšanas līgumiem ir savlaicīgi pēc noslēgšanas jāpaziņo KNAB. Tāpēc varētu rasties ne līdz galam pareizs priekšstats, ka “Jaunie konservatīvie” ir lielākie naudas tērētāji šajā kampaņā,” sacīja Feldmans.
Savukārt Latvijas Krievu savienības priekšvēlēšanu aktivitātes liecina, ka šai organizācijai, kam iepriekš ilgāku laiku kredītiestādes atteicās atvērt kontu, ir izdevies pie tā tikt.
Latvijas Krievu savienības pārstāvis Miroslavs Mitrofanovs to apstiprināja, bet piebilda, ka tas noticis ar papildu nosacījumiem: „Pār mums ir dubulta kontrole. No vienas puses, no valsts iestādēm, no otras puses, kredītiestāde kontrolē jebkuru mūsu pārskaitījumu saistībā ar priekšvēlēšanu kampaņu.”
Atbilstoši KNAB apkopotajiem datiem līdz šim oficiālajā priekšvēlēšanu aģitācijas periodā vismazākie fiksētie tēriņi ir Nacionālās apvienības un Latvijas reģionu apvienības kopīgajam sarakstam – 3361 eiro. Tiesa, abu partiju apvienības plāns paredz plašākas aktivitātes izvērst īsi pirms vēlēšanām. To apliecināja Nacionālās apvienības pārstāve Ieva Preimane: „Mūsu plāns ir aktivizēt kampaņu tieši augusta pēdējās nedēļās, tāpēc jūlijā budžets ir bijis mazs. Mūsu kampaņas plānotais budžets būs tuvu noteiktajam limitam.”
Jāatgādina, ka dažas partijas reklāmas aktivitātes izvērsa jau pirms oficiālā aģitācijas perioda. Šos tēriņus gan neieskaita priekšvēlēšanu aģitācijas izdevumos, tie būs jānorāda tikai partijas deklarācijā par 2020.gadu. Savukārt vēlēšanu dienā un vienu dienu pirms tās visiem priekšvēlēšanu aģitācijas materiāliem jābūt noņemtiem.
Līdz šim KNAB kādus iespējamus priekšvēlēšanu aģitācijas pārkāpumus vai nelikumīgu finansējuma izmantošanu nav konstatējis.
