Dienas ziņas

Pārtver kravu ar 320 kilogramiem narkotiku

Dienas ziņas

Smiltenē jaunu saslimšanas gadījumu nav

VARAM sola uzraudzīt notikumu attīstību Rīgas domē

Rīgas domes vairākums nākotnē saredz ārkārtas vēlēšanas

Rīgas domes valdošajai koalīcijai nav balsu vairākuma, tādēļ pagaidām nezināmu laiku nenotiks domes sēdes. Rīgas mērs Oļegs Burovs (“Gods kalpot Rīgai”) vēlas nedēļas laikā atrast kolēģus, ar kuru balsīm stiprināt “Saskaņas” un “Gods kalpot Rīgai” koalīciju. Atsaucība šai idejai gan nav jaušama.

ĪSUMĀ:

  • Pašlaik Rīgas domes koalīcijai ir 28 no 60 deputātu balsīm.
  • Nepanākot vairākumu un nespējot pieņemt lēmumus, Rīgā var nākties ārpus kārtas vēlēt domi.
  • Opozīcijas partijas nav atsaucīgas Burova aicinājumam sadarboties.
  • Neatkarīgo deputātu frakcija sola atbalstu opozīcijas virzītam mēra amata kandidātam.
  • “Vienotība” un Jaunā konservatīvā partija uzstāj uz ārkārtas vēlēšanu scenāriju.
  • Deputātu blokā „Rīgai” uzsver - šis ir īstais brīdis opozīcijai pārņemt varu.
  • VARAM sola sekot notikumu attīstībai un rīkoties, tiklīdz būs nepieciešams.

Rīgas domes vairākums nākotnē saredz ārkārtas vēlēšanasJānis Kincis

    Rīgas domi negaida vieglas dienas. Decembrī atbildīgajās komitejās jāsāk gatavot galvaspilsētas nākamā gada budžetu, lai raudzītu to pieņemt janvāra otrajā pusē. Tomēr pašlaik saglabājas neziņa par pilsētas politisko vadību.

    To intervijā Latvijas Radio raksturoja pilsētas mērs Oļegs Burovs: „Mēģināsim šobrīd dabūt atbalstu no citiem deputātiem, lai nodrošinātu vairākumu. Ja tas nesanāks, tad es pats varu paziņot, ka ejam uz ārkārtas vēlēšanām. Pats varu pateikt, ka mēs no tām nebaidāmies, bet, ja jūs man pavaicātu, vai ārkārtas vēlēšanas ir nepieciešamas, es atbildu: viennozīmīgi nē”.

    Rīgas domes opozīcijā pārstāvēto partiju vadība notikumus Rīgas domē vēro piesardzīgi. Katrā ziņā atsaucības Burova aicinājumam sadarboties pašlaik nav, vēl šaubīgākas ir iespējas sadarboties ar četru bijušo saskaņiešu veidoto Neatkarīgo deputātu frakciju, kas tikko zaudējusi vicemēra un naudīgo Rīgas brīvostas valdes locekļa amatu.

    Neatkarīgo deputātu frakcija, nepretendējot uz citiem posteņiem, arī sola atbalstu kādam Rīgas domes opozīcijas virzītam mēra amata kandidātam.

    “Vienotība” un Jaunā konservatīvā partija uzstāj uz ārkārtas vēlēšanu scenāriju.

    „Situāciju Rīgā var mainīt tikai ārkārtas vēlēšanas. Protams, sevišķi pikantu šo situāciju padara fakts, ka pēc tām jaunais Rīgas sasaukums darbotos ļoti īsu laiku. Šobrīd ir ļoti labi redzams, ka šīs jukas ir pirms Rīgas budžeta pieņemšanas. Budžeta ciparus mēs nevaram redzēt, kas liecina, ka problēmas ir lielas. Visticamāk, tās iespējas iet uz priekšu būs saistītas ar vēlmi pieņemt budžetu vai, taisni otrādi, atstāt kādam citam budžetu,” sacīja partijas “Vienotība” vadītājs Arvils Ašeradens.

    „Mēs ejam virzienā, kas novedīs līdz Rīgas domes atlaišanai. Mums ir nepieciešams sākt no baltas lapas. Mums pēc iespējas ātrāk vajag atbrīvoties no šīs kleptokrātiskās tā saucamās koalīcijas Rīgas domē. Jebkādiem līdzekļiem,” pauda Jaunās konservatīvās partijas vadītāja vietnieks Krišjānis Feldmans.

    Atturīgu attieksmi pauž arī partijas “Attīstībai” vadītājs un pašvaldību lietu ministrs Juris Pūce un Nacionālās apvienības līderis Raivis Dzintars.

    „Es vakar tikos ar Viesturu Zepu, kurš ir mūsu frakcijas vadītājs. Viedoklis ir pilnīgi skaidrs, ka viņi nekādā koalīcijā ar Burovu un “Saskaņu” nestrādās,” norādīja Pūce.

    „Mēs paļaujamies, ka mūsu Rīgas domes frakcijai situācija no tuvas distances ir redzama, mēs nekādas rekomendācijas nedodam. Vērojam notikumus, vai tas viss aizvilks līdz ārkārtas vēlēšanām. Jā, nu, pašlaik izvēlēties starp sliktu un vēl sliktāku [risinājumu] - mēs negribētu būt atbildīgi par šādu lēmumu,” sacīja Dzintars.

    Deputātu bloka „Rīgai” līderis Oskars Putniņš ir pārliecināts, ka šis ir īstais brīdis opozīcijai esošajā sasaukumā pārņemt varu un izmantot vairākumu Rīgas domē: „Tajā brīdī, kad mēs dzirdam vārdu „ārkārtas vēlēšanas” no kāda cilvēka, tad uz viņu jāsāk šķībāk skatīties. Domes kontekstā tas izskatās pēc vēlmes dabūt kaut kādu atpazīstamību vai reitingu tā vietā, lai pārņemtu varu, kas šobrīd tiešām mētājas pie kājām, un sāktu strādāt jau šodien. Jo īpaši, ņemot vērā situāciju Rīgā ar Brasas tilta remontu, atkritumu krīzi. Ir reāli daudz darba.

    Vai tiešām mēs gribam rīkot ārkārtas vēlēšanas, un tas viss tikai uz vienu gadu?”

    Par pašvaldību jomu atbildīgā ministrija sola sekot notikumu attīstībai galvaspilsētā un rīkoties, tiklīdz būs nepieciešama valsts varas iejaukšanās. Pūce kā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs uzsvēra, ka pašvaldību deputātiem ir tiesības brīvi veidot koalīcijas, izraudzīties mēru un viņa vietniekus. Valdībai šajos procesos nevajadzētu iejaukties. Vienlaikus viņš atzina, ka pēdējo dienu notikumi domē rada pamatu satraukumam.

    "Mani vairāk uztrauc tas, vai šādā situācijā ievēlēti deputāti nav pārāk aizņemti paši ar sevi un vai viņiem pietiek laika pildīt pašvaldības funkcijas. Ministrija visu laiku uzrauga Rīgas pašvaldības darbu. Mums tagad ir vēl papildu uzraudzības elements saistībā ar ārkārtējo situāciju atkritumu saimniecībā. Esam pieprasījuši un iegūstam informāciju no Rīgas domes. Stimulējam viņu uz attiecīgu darbu.

    Protams, ja Rīgas pašvaldība nepildīs tai likumā noteiktās funkcijas, mēs arī attiecīgi rīkosimies," sacīja Pūce.

    Pašlaik Rīgas domes koalīcija ir mazākumā ar 28 no 60 deputātu balsīm. Tam nemainoties, ārkārtas vēlēšanas kļūs aizvien ticamākas. Atbilstoši likumam tās iespējamas, ja pašvaldība nepilda noteiktās funkcijas vai arī nesaskaņoti pārņem funkcijas no citām institūcijām. Tāpat Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija pašvaldības atlaišanu var rosināt, ja domes vadībā divus mēnešus nav ievēlēts mērs vai viņa vietnieks, kā arī tad, ja kvoruma trūkuma dēļ nevar notikt trīs sēdes pēc kārtas.

    Sēžu boikotēšana ir viens no reālākajiem Rīgas domes opozicionāru rīkiem, taču konkrētus plānus viņi pašlaik neatklāj. Likums paredz, ka pašvaldības ārkārtas vēlēšanas ir rīkojamas, ja lēmums par pašvaldības atlaišanu pieņemts 15 mēnešus pirms kārtējām pašvaldību vēlēšanām. Šajā gadījumā – līdz 2020. gada 5. martam.

    KONTEKSTS:

    Sarežģījumi Rīgas domes vadībā sākās pēc tam, kad maijā mēra amatu atstāja Nils Ušakovs ("Saskaņa"). Augustā "Gods kalpot Rīgai" pārstāvim Oļegam Burovam izdevās kļūt par Rīgas mēru.

    Savukārt oktobrī iezīmējās nesaskaņas domes koalīcijā, un novembrī "Saskaņa" prasīja atsaukt no amatiem Neatkarīgo deputātu frakcijas pārstāvjus, proti, no "Saskaņas" izslēgtos domes deputātus. "Gods kalpot Rīgai" pārtrauca sadarbību ar neatkarīgajiem deputātiem Rīgas domē, un dažas dienas vēlāk no vicemēra amata tika atbrīvots Vadims Baraņņiks.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Latvijā
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti