Vadlīnijas kalpos kā vispārīgi ieteikumi dabai un cilvēkiem draudzīgākai ielu un ietvju tīrīšanai. Papildus domes saistošo noteikumu prasībām, vadlīnijas paredz to, ka notīrītais sniegs jānovieto tā, lai tas netraucētu gājēju un citu satiksmes dalībnieku kustībai, kā arī to, ka priekšroka jādod granīta, nevis dolomīta šķembām kā pretslīdes materiālam gadījumos, kad to pieļauj attiecīgā infrastruktūra. Tostarp, ja tiek izmantotas granīta vai dolomīta šķembas, tās ir jāsavāc brīdī, kad sniegs ir nokusis, ne tikai sezonas beigās.
Lai samazinātu sāls izmantošanu un tā kaitīgo ietekmi, vadlīnijas iesaka vispirms mehāniski veikt ietvju attīrīšanu no sniega un ledus un tikai pēc sniega un ledus mehāniskas notīrīšanas, ja nepieciešams, lietot pretslīdes materiālus.
Tāpat vadlīnijas iesaka izvēlēties dabai saudzīgākus pretslīdes materiālus, kā, piemēram, smiltis vai sīkšķembas, un izvērtēt sāls un kalcija hlorīda saturošo pretslīdes līdzekļu lietošanas nepieciešamību. Tos iesaka izmantot tikai gadījumos, ja veidojas apledojums.
Kā pretslīdes materiālus iesaka izmantot smilts un sāls maisījumus, nevis tīru sāli, tā samazinot nepieciešamo sāls daudzumu. Zemākās temperatūrās (no -7 grādiem), ja tiek izmantota tehniskā/vārāmā sāls (NaCl), tai pievienot kalcija hlorīdu (CaCl2) apmēram 20%, kas gan mazāk kaitē apstādījumiem, gan nodrošina labāku sniega un ledus kušanu zemākās temperatūrās. Savukārt sāli saturošos pretslīdes materiālus izmantot tikai tik, cik nepieciešams, un nepieļaut redzamu sāls nogulšņu veidošanos. Kā arī pēc ziemas sezonas beigām veikt apstādījumu laistīšanu, lai samazinātu sāls koncentrāciju augsnē, tādējādi uzlabojot augšanas apstākļus.
Vadlīnijas otrdien akceptēja apvienotajā Rīgas domes Satiksmes un transporta komitejas un Mājokļu un vides komitejas sēdē. Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Edmunds Cepurītis ("Progresīvie"/"Par") sacīja, ka tas ir pirmais, vienkāršākais solis, lai sargātu kokus, dzīvniekus un infrastruktūru no sāls negatīvajām ietekmēm.
